pavasaris @ sandras place

Šodien beidzot sajutu šito superīgo pavasara smaržu, orientieristu gaisotni un, protams, ūdeni savās botiņās. Straupē sākusies lupatas sezona [tā ir mūsu spēle, kuru piekopjam jau gadiem] un saulīte silda tā, ka šodien biezo ziemas jaku beidzot ieliku mazgāšanā.

Bet pavasaris nenāk viens. Šodien pie Ērgļu klintīm iesildījām 2010to sezonu un arī atskatījāmies uz pagājušā gada darbiem. Pirms apbalvošanas bija iespēja doties 3 dažādās distancēs pa mežu, bet es kopā ar Ievu devos mazliet PASKRIET. Jā, es šodien drusciņ skrēju!!!! Bet, protams, ne jau mēs kā normāli cilvēki skriesim pa taciņu. Mēs nesīsimies pāri kalniem un krūmiem, izvārtīsimies pa s*diem, bet pa taciņu neskriesim.. :D Jā, ērgļu klintis vienmēr bijusi vieta, kur patīkami atgriezties. Arī šoreiz skatiņš bija nepajokam. Atpakaļ izvēlējāmies iet pa ceļu.

Balvas arī bija diezgan foršas, ja ņem vērā pašreizējo stāvokli. Es balvā saņēmu stilīgu pildspalvu, kuru es tāpat nezvai izmantošu, jo viņa ir zila. Turpretī 2ās vietas balva bija awesome. Maisiņi ar kontrolpunkta bildi un skrējēja vārdu. Noskauda man!

Vakarā atkal biju lupatas laukumā un pasitu klačiņu ar spēlētājiem, jo pašai šī sezona laikam būs jālaiž garām.. Bet vispār amazing diena!

Šovakar playlistu iekaro Nickelback. :]

Atļāvos cenzēt. Labāk paskatieties uz tām divām saulītēm.

nekasforšs

atkal nonācu pie briesmīga secinājuma - man pašlaik būtu krietni vieglāka dzīve, ja man būtu kruķi. jā, jūtos kā totālākā invalīde, bet pēc Velgas apmeklējuma es vienkārši nevaru paiet.

1/2alright

Rīt pēdējā diena iekš dacvģ sienām. Ļoti gaidu brīvlaiku, jo atpūta ir tas, kas man šobrīd ir visvairāk vajadzīgs. Biju vakar Rīgā un satiku dažus sen neredzētus cilvēkus, un veselu stundu pasēdēju Baibas S. seminārā par strečingu, sporta dzērieniem etc. Vēlāk Velga Z. mani kārtīgi apstrādāja un nu man nedēļu ir kārtīgi jādzer ūdens. Šodien vien jau litru esmu izdzērusi. Pēc nedēļas [!!!!!!] es varu sākt mēģināt skriet. Protams, ne jau kā normālu skrējienu, bet ātrāk par iešanu noteikti. Pēc mēneša atkal braukšu pie Velgas, bet 31. martā sēru diena pie traumatologa[es zinu, ka viņš man neko labu nepaziņos]. Anyway, es paļaujos uz manu sporta ārstu ieteikumiem. Šobrīd jūtos nogurusi un labprāt rīt paņemtu brīvu, bet kaut kā jāatzīmē brīvlaika sākšanās.

Uz Kurzemes Pavasari es nebraukšu un vispār aprīlī neskriešu, iespējams, kaut kur aizbraukšu līdzi, ja būs vietas. Bet mans uzdevums ir sabīdīt sevi vietā līdz Latvijas čempionātam.

Man ir aptrūkušās dziesmas - ieteikumi?

cerība

Beidzot iestājies astronomiskais pavasaris. Ilgi viņu gaidīju un šodien ar ģimeni bija big spring cleaning.

Vakarā aizstaigāju līdz centram ūūūūn... Aija paziņoja, ka viņa zvanījusi Velgai Z. un es trešdien braucu uz Rīgu, un, iespējams, ilgi nav jāgaida līdz es varēšu atsākt skriet. Jā, manī iesēja pavasara cerību.

Kid Rock - All Summer Long.mp3 nonstopā

Šodien pretīga jubileja - 2 mēneši kopš neko nedaru.

play off this

Pievienošos visiem pārējiem, vakar Rīgas Dinamo parādīja Olimpisko čempionu titula cienīgu spēli. Jā, man hokejs patīk, un pēdējos 3 mēnešus cītigi sekoju līdzi jaunumiem, tāpēc šī spēle manī neraisīja lielas cerības uz uzvaru, bet dinamieši paveica tādu varoņdarbu, ka Ņiživijs apņēmies iemācīties Latvijas himnu. Vislielākais gods viņiem un gaidam nākās uzvaras pret MVD.
Šodien skolā pēc 2 nedēļu atlikšanas beidzot nācās runāt publisko runu latviešu valodā. Iespējams nojaušat, ka manas runas tēma bija orientēšanās. Runa pie manis bija atceļojusi no Ilzes, kura šo runu runāja 9. klases eksāmenā, un ar nelielu šī darba pārveidošanu, arī es šodien runāju klases priekšā. Pirmo reizi skolotāja mani uzslavēja tik ļoti un pirmo reizi manī bija tik liels satraukums, taču esmu ļoti apmierināta. Paldies, ka man ir orientēšanās un nu arī viens no retajiem 10niekiem latviešu valodā.
19 dienas līdz Kurzemes pavasarim, uz kuru es ļoti ceru tikt. Ja ne skriet, tad vismaz līdzi savējiem aizbraukt. Laiks lido ātri un 4dien būs divi mēneši nekā nedarīšanas. Gaidu kad tas baltais pazudīs.

nothing

Ja godīgi, man nemaz nav nekas tāds dižs, par ko rakstīt. Vakar manai trenerei bija vārda diena, tāpēc es ar Ievu bijām viņu apsveikt. Parunājām par tuvākā mēneša plāniem. Šajās brīvdienās arī laikam kaut kas ir ieplānots saistībā ar Meridiāna pasākumiem. Marta beigās laikam būs arī Meridiāna nometne un vēl kādi pasākumiņi. Un vēl, kad jautāju vai būs arī distanču apspriešana vai kaut kas t.m.l., trenere pateica, ka tehnikas treniņi man nemaz nav īpaši vajadzīgi.. Patiesībā ir gan, bet man laikam nāksies kaut ko domāt pašai. Vispār jūtos smagi atpalikusi visās jomās.
Arī šī nakts bija negulēta un noballēta, bet vēl jāskatās PLAY OFF 3. spēle pret CKA.


We Are The World 25 For Haiti - Artists For Haiti.mp3

365

Tieši pirms gada es pirmo reizi ievietoju ierakstu šajā lapā. Jā, nemaz neliekas, ka tas bijis tik sen. Tikko pārlasīju visus savus 56 ierakstus. Par pirmajiem man uznāca smiekli, jo mana leksika bija diezgan aizraujoša.. Bet pa gadu esmu arī daudz ko iemācījusies un paaugusies, un nu pie saviem ierakstiem piedomāju mazliet vairāk, jo šeit sākuši apgrozīties daudz vairāk cilvēku - mans blogs ir ticis skatīts ~740 reizes.

Bet par aizvadīto sezonu -viennozīmīgi, labākais 2009. gada notikums ir ŠIS. Ap 3iem naktī iegāzāmies Alcala De Henares viesnīcā un iekritām savās gultās un smējāmies visu nakti. Ļoti vēlētos tur atgriezties.

Lieliskākais starts, manuprāt, tika aizvadīts ŠEIT. 54.minūšu atrāvienu no otrās vietās diezvai vēl kādreiz dzīvē piedzīvošu.

No individuālajiem startiem ŠIS bija mana lielākā sagrāve pagājušajā gadā. Lai gan tā bija 3. vieta, es tāpat neaizmirsīšu, kādas kļūdas es tur uztaisīju, cik minūtes tajā mežā atstāju. Ļoti gribētu aizbraukt kādu reizi tur paskriet treniņa pēc.

Bet ne tikai Valmierā man neveicās. Augusta beigās ŠEIT izdarīju vēl šausmīgākas lietas. Ceru, ka mani komandas biedri mani šogad ņems komandā..

Gada labākie treniņa tika aizvadīti ŠEIT. Arī labākie filmu vakari. Jā, 4 dienas ielika diezgan lielu pamatu manam fiziskajam.

Tā nu tas gads ir aizskrējis un šodien sākšu atskaiti nākamajam. Pēc gada atgriezīšos pie šī ieraksta ar vēl daudz daudz jaunām un lieliskām atmiņām.
Bet tagad, kad ārā spīd saulīte, es iešu uz zāli paskatīties ka savējie aizvada treniņu. Ļoti vēlos redzēt.

par maz kaut kā

Es šorīt piesēdos pie datora un iegāju šeit, blogspotā. Izdomāju, ka jāpavandās pa citiem blogiem. Tā nu skatos, skatos un nonācu pie slēdziena. Sezona tuvojas ar vēja spārniem. Daudzi brauc trenēties gan uz Portugāli, gan Franciju, gan citām vietām. Bet es nejūtu, ka man apkārt notiktu tāda gatavošanās, kā citur. Nav jau obigāti jābrauc uz ārzemēm un jātērē lielas summas, bet arī tepat par brīvu nekas dižš nenotiek. Es pati, protams, jūtos diezgan niecīga, ja salīdzina kaut vai ar pašu treniņiem, bet te Straupē treniņus tāpat neviens neapmeklē. Katrs iet kad grib un kur grib. Mums nav vienotība un arī apziņa, ka ir jābūt un jādara. Protams, daudzi orientēšanos nemaz neuztver nopietni, bet vidējais vecums Straupes orientieristu vidū ir 14 gadi, un vajadzētu jau saprast ko vajag un ko nē. Cēsīs uz treniņu pēdējo reizi biju janvāra sākumā, un pēc diagnozes uzstādīšanas neesmu bijusi hallē, bet es zinu, ka tur viss notiek pavisam savādāk. Iespējams, lielā mērā vaina ir arī attiecināma uz treneri, bet mēs jau viņu pietiekoši daudz esam vainojuši.. Katrā ziņā es nejūtu sev apkārt to treniņu garu, kādu jūtu izlasot dažu citu cilvēku ierakstus blogos. Bet es apņemos martā kaut ko izdomāt, ja jau citiem priekš tā ir par maz laika.

nav ideja nosaukumam

Šodien slimnīcā man uz kājas uzlika lielu melnu plāksteri [pareizāk plāksterus] un man viņi ir jānēsā vismaz nedēļu - atvieglo ceļa cīpslu darbību vai kaut ko tam līdzīgu. Nenoliegšu, ka sajūta diezgan patīkama.

Sestdien laikam ir paredzēts Meridiāna pārgājiens kaut kur netālu no Straupes. Ja ir kāds, kam par to kaut kas zināms, tad, lūdzu, paziņojiet arī man mazliet sīkāk.

memories

tikko pabeidzu skatīties bildēs iemūžinātos spožākos momentus no 2009. orient sezonas. tik daudz jauku atmiņu ko atcerēties, tik daudz vietu kur atgriezties, tik daudz brīnišķīgu cilvēku ko satikt. man tā visa ļoti pietrūkst un pēc mēneša sāksies sezona, ahh. visvairāk atmiņā iespiedušās neaizmirstamās un smieklu pilnās naktis spānijā, uz mūžu iegūtie draugi norvēģijā, sīkie knišļi un mūsu uzvara Igaunijā [ilvestiade], mūsu lietus skrējiens gar jūru Ventspilī [LČ], Baltijas ceļa skrējiens, kur simtiem cilvēku skrēja plecu pie pleca par godu mūsu Latvijai.

es šobrīd esmu uz tik nenormāli skaistu sajūtu viļņa, ka liekas tūlīt apraudāšos.

foto no prāmja - ceļā uz Zviedriju un tālāk Norvēģiju. atceros, kā braucot ar autobusu, emīls man un artai kādas 3 stundas mācija spēlēt zoli. tā ir mana 2009. gada spēlētākā spēle.

man prieks, ka izvēlējos orientēšanos kā savu sporta veidu. tas tiešām ir tas, kas man ir iekritis dziļi sirsniņā.

happiness

ar lielām mokām esmu sagaidījusi martu, vēl atliek sagaidīt arī pavasara zālīti un saulīti. yess.

BET, šodien atkal dabūju izjust ziemu. ārā sniga. es pēc kora mēģinājuma izgāju no kultūras nama un bija tumšs un ārā dega laternas un sniga sniedziņš un apkārt staigāja man tuvie cilvēki. tajā mirklī es tiešām vēlējos, kaut ziema nebeigtos. jā, man patīk ziemas naktis. <3

un vēl es šodien atkal biju slimnīcā (man jau ieradums) uz vingrošanu un parunājos ar savu ārsti un secināju - ja es decembra sākumā nebūtu nopirkusi augstpapēžu kurpes un nebūtu ar viņām tik daudz staigājusi, tad es šobrīd i slēpotu i skrietu i lektu. bet nu laiku jau vairs atpakaļ nepagriezt. esmu cerībā drīz tikt uz pekām.
laimīgi jums.