2010. gada 24. jūnijs

Ilgi gaidītie Jāņi ir garām, nekomentēšu, bija vienkārši norauti!
Manā rīcībā ir nedēļa, kas nozīmē, ka Kāpai nebūšu gatava, bet es jūtu, ka vismaz būs jautri! Es nezinu, kas man jālieto, lai mani ceļgali nemitīgi nesāpētu. Esmu nolemtā, true.
Pēdējās dienās esmu kritusi uz filmām. Varētu visu dienu sēdēt pie datora un neko citu nedarīt, kā skatīties filmas. `Remember Me` ļoti piedūrās. Neveicas, ja vēl neesi redzējis.
Un vēl pirmo reizi mūžā, jā, patiešām pirmo, es ar interesi skatos futbolu. Cerams, ka kausu patiešām iegūs spēcīgākā, nevis veiksmīgākā komanda.
Lykke Li - Possibility.mp3

2010. gada 18. jūnijs

Mārkulīči"10

Pēdējās 4 dienas gulēju uz porolona 6km attālumā no mājām, un es nevaru teikt, ka guvu lielu labumu no tā. Meridiāna rindas bija krietni paretinājušās, tāpēc es jau tiku pieskaitīta pie lielajiem. Atceros sevi vēl aptuveni 125cm garu ar futbola bučiem, platu galu treniņbiksēm, biezā baikas džemperī, rokā plāksnītes kompasu un kontrolkartiņu.
Runājot par treniņiem, biju mazliet vīlusies. Ne jau tikai no organizatorās puses, bet arī pati sevī. Visas nometnes laikā bija tikai divi patiešām nopietni treniņi, un abus es noraku. Līnijas treniņam aizmirsu paņemt visu aprīkojumu, tāpēc distanci nogāju + noraku un vienīgā nesavācu 3 punktus, bet otru treniņu visu noraku un atkal nogāju. Meridiānu gan paņēmu tīri, jo no kļūdām mācās. Lai vai kā, mans mērķis bija sapurināt sevi Kāpai, bet mana veselība negribēja tikt purināta, tāpēc es tagad esmu izmetama. Esmu vīlusies, patiešām.
BET nevar jau viss būt tik traki, ikgadējās Meridiāna nometnes stafetes man izdevās! 4 gadus mana komanda nebija augstāk par priekšpēdējo vietu un šogad mēs bijām 4. no 13 komandām. Vēl skatītājpunktā trešais etaps ienāca pirmspēdējais, bet finišā es no prieka gandrīz uzsprāgu. Man patiešām acīs sariesās asaras par mūsu 4. vietu, kuru es no savas komandas nebiju gaidījusi.
Tā nu es pašlaik nolēmu atpūsties un pirms Kāpas netrakot, bet šodien sanāca mazliet pabraukt ar riteni, kas beidzās ar diezgan smagu kritienu, jo nu mans kreisais ceļgals izskatās pēc plāksteru kalna. Tas nepavisam nav labi un šobrīd nejūtos savā ādā, bet tā kā gandrīz visi stiprie būs EYOC, es vēlos būt pašā labākajā formā uz Kāpu, kas jau vairākus mēnešus ir bijis mans mērķis un to es ceru arī īstenot.

2010. gada 10. jūnijs

straupes branti

Pirmais nopietnais vasaras treniņš bija pārāk nopietns. Varbūt ne konkrēti man, bet arī man. Aija bija izplānojusi skarbo treniņu jeb, kā viņa pati teica, "mazliet" retro. Karte zīmēta 1985. gadā. Domāju, ka tas vien jau izteica daudz. Daži distanci vispār nepabeidza un bēga no Aijas, daži izvēlējās pamaldīties pa krūmiem un iziet ārā no kartes, daži, arī es, paspēja bēgt no suņiem. Es pat veselas divas reizes! Kopumā mēs bijām tikai 2 cilvēki, kas veica visu distanci, bet tas bija traki, mežs bija aizaudzis un vispār tur nebija mežs - tur bija džungļi, un ceļus, kādos paņēmu punktus, labāk nemaz nezīmēšu... KARTĒ redzams, ka pirms distances karte tika mazliet piekoriģēta, bet tie ir tikai kādi 40% no patiesības, tā kā pirmais treniņš bija BRUTĀLS! Pirms distances es pajautāju "Kāda jēga no tāda treniņa", uz ko trenere atbildēja "Labs jautājums. Tev ir laba loģiskā domāšana."

2010. gada 6. jūnijs

Valmieras Čempionāts

Es šobrīd nevaru iedomāties vēl labāku sajūtu, kā to, kuru jutu šodien finišā. Jāatzīst, ka es neizpildīju visus savus mērķus - man bija kļūdas, dažas pat ļoti muļķīgas, bet mans it kā ĀTRUMS atsvēra tās visas.
1. diena - vidējā distance bija sēne. Pirms starta man viss iekšā griezās no uztraukuma par pirmo nopietno startu 8 mēnešu laikā. Es distanci iesāku salīdzinoši ātri un pārliecinoši, mēģināju sevi savākt. Pie 6KP noķēru LV izlases meiteni. Turpmāko distanci veicām kopā, sadarbojoties, bet spriedze bija pārāk liela un sekoja kļūda, kas man vakar maksāja pirmo vietu. Splitos redzu, ka es skrienu tikpat ātri un vēl ātrāk, kā manas konkurentes, nezinu - tas ir labi vai nē, galvenais, ka manas kājas to spēj panest!
3,8km
34:42
kļūdās 2min40sec

2.diena - garā distance nebija sēne. Nu jau es vairs nedomāju par iekļūšanu desmitniekā, man bija svarīgi palikt trijniekā. Sākumu paņēmu mierīgi, bet, kā parasti, vēl nepieslēdzos kartei un uztaisīju divas, kaut arī minimālas, kļūdas un pie 4KP atkritu uz ceturto vietu, bet tad es atkal savācu sevi un pie 8KP kļuvu par līderi uz citu meiteņu kļūdu rēķina. Patiesībā, cīņa bija sīvāka, nekā es biju domājusi, bet ceļā uz 11KP es sevī stradu spēku un saņēmos distancei. Tajā pašā mirklī man garām vienkārši AIZLIDOJA Ance (S14) un es sapratu, ka esmu lēna, sāku skriet pārāk ātri un sekoja kritiens, kura rezultātā saskrāpēju kāju, roku un pamežģiju potīti, bet tad mani glāba dzirdināšanas punkts un es atkal sevi savācu kartei un beigas paņēmu jau kā treniņu. Finišējot sāku smieties, tas taču bija smieklīgi!
5,7km
50:10
kļūdās 1min

Labāku sezonas atklāšanu es nemaz nevaru iedomāties. Ingunas komentārs apbalvošanā, kad stāvējām uz pakāpieniem "Prieks tevi atkal tur redzēt" bija vēl labāks par visām sajūtām. Biju mazliet piemirsusi par savu veselību, bet ar viņu visam vajadzētu būt kārtībā, viņa nesūdzās ļoti daudz.

Pirmais uzvarētais VČ.

2010. gada 3. jūnijs

37

Es šodien pieveicu 5km aptuveni 35min. ar vidējo ātrumu 7min./km. Pieļauju, ka mans aparāts mani varēja mānīt, bet jūtos jau mazliet stiprāka un no kalna pilnīgi lidoju lejā, kājas gan par sevi lika manīt mazliet par daudz.
Anyway, patīkami beidzot savu vārdu redzēt starta protokolos un ar ļoti patīkamu nummuru - 99. Mazliet redzēju karti un, jā, tipiskais mežs Valmieras čempim - stulbie Gaujas krasti ar sīku reljefu. Esmu gatava un nevaru sagaidīt! Gluži kā mazs bērns..

2010. gada 2. jūnijs

need for brains

Mans prāts pēdējās divas nedēļas ir aizmirsis mežā ar mani sadarboties, bet man ir tikai pilnas 2 dienas, lai ar to tiktu galā. Iespējams, tu saprati, ka ar to vēlos teikt, ka beidzot arī es, 7. LK posmā - Valmieras čempionātā, atklāšu sezonu. Pēc vakardienas meridiāna sapratu, ka tā būs tikai un vienīgi principiāla cīņa pašai ar sevi, ar savu koncentrēšanos un gribasspēku, jo vakar pirmoreizi mūs distances beigās ielaida salīdzinoši tīrā mežā, kur beidzot arī izjutu savu ātrumu, kura, diemžēl, man nebija. Man fiziskais spēks ir tikai tik daudz, cik es savās smadzenēs spēju saražot, ar nosaukumu "Sandra, cīnies!" Man ir nosprausti arī daži mērķi šīm abām dienām, it īpaši vidējai distancei, jo iedzīšana.. mhm.. par to es domāšu vēlāk, jo tā man solās būt vēl smagāka.
Par vakardienas meridiāna distanci es nekomentēšu. Jau divus meridiānus pēc kārtas esmu pieļāvusi to pretīgo kļūdu - meklējusi punktu, kurš man nav jāmeklē (!!!!!!!) Atvieglojums, ka sacensībās kartē zīmē tikai man vajadzīgos punktus. KARTĒ varat redzēt par ko es pārdzīvoju, kopā sarēķinot visas sīkās kļūdas sanāk noraktas ~13min. Lai gan uz daudziem punktiem man ir salīdzinoši labs laiks un grafikos pusi distances biju otrā, es neesmu laimīga un man steidzami vajag kartes treniņu.