XXII Suunto Games

Mans rudens, ar rozā vakara debesīm, sākās uz Vidzemes šosejas

un turpinājās Igaunijā, kur ir vislabākie ceļi no manis uz austrumiem.

Mēs

dzīvojām pāris kilometrus no Vōru pie Sarmītes, tajā virtuvē visu laiku kaut kas notika!

Un vēl abas bioloģes mani aplipināja ar tējas slimību!

-

Laikam jau, skriešana palika mazliet otrajā plānā, nu vismaz man. Rezultāts tā īsti neinteresēja, laikam jau tāpēc noskrēju bez kļūdām (es nerunāju par te-skriešu-apkārt variantiem) abas dienas un otrajā dienā iedzīšanā startēju pirmā no grupas (respektīvi pirmajā dienā ar vidējo ātrumu 10min/km uzrādīju labāko laiku), bet aiz manis 3 sekundes >igauņu Līga>. Netaisījos nekur īpaši steigties, bet, izvēloties šis-ir-uzvarošais-variants, mierīgā vientulībā ieskrēju finišā ātrāk. Joprojām trinos par plāksnītes kompasu, nu neko, varbūt kādreiz joka pēc izmantošu.

Un par labāko ziņu pirmajā rudens nedēļā tiek atzīta:

Es esmu izlasē uz BJC!

Sestā

Mans slengs Cēsu Rudenī bija dzirdams visā varenībā. Tagad mazliet kauns, bet kā saka Šreks - neko nevajag paturēt sevī. Forši, ka diezgan ātri samierinājos ar 6. vietu un, tā rupji ņemot, 15 minūtēm kļūdās, bet nu, ar balvām gan vajadzēja pacensties oriģinālāk! Un forši arī, ka manam klubam izdevās savākt LČ cienīgu cilvēku masu, taču tajā mežā mani vairs nelaist vai uzzīmēt precīzāku karti. Un ja tā godīgi, esmu ļoti šokā par savu fizisko formu, routegadgetā skatījos un nevarēju beigt skatīties, kā es savas stulbās kļūdas distances sākumā atguvu tikai uz ātrumu. To gan nevarētu teikt par beigām, tā īsti es to māla gabalu pazaudēju uz 8KP, kad man vienkārši jau bija par daudz distances un par daudz lieku minūšu.

4,7km > 01:09:08 > 6. vieta (+12:23)

Gatavojos tehniskām distancēm Igaunijā, jo rangs izšķirsies maratonā, ļoti negribu palikt aiz strīpas.

Strenčos

Jā, orientēšanās Mazajā Balvā nesanāca, žēl, bet vismaz manai grupai beidzot bija pieklājīgs kilometru skaits, nekā ierasti brutālie 3km, kad man pat otrā elpa nesaražojas (tā es pati viņu saucu).
Tagad tā sīkāk izpētot karti, nevaru nepiesiet acis pie dažām pārāk rupjām variantu izvēlēm, par 7. kontrolpunktu sevi jau pāris reizes nositu un apraku. Bet jau minēju, ka nekāda orientēšanās nesanāca un punkti rangā bija atkarīgi tikai no ātruma un koncentrēšanās. Es ļoti, laikam pat pārāk ļoti, domāju par ātrumu, ne velti pagājušajā nedēļā skrēju 4 darbdienas pēc kārtas >>>

Jā, izvilku ārā savu janvārī iesākto treniņplāna kladi, smagi novecojušos ierakstus šodien nomainīju pret jauniem, mazliet pieticīgākiem.. Bet mērķi ir vēl augstāki kā nekad!

Irbenē

Es darīju, ko varēju. Žēl par pusminūti līdz zeltam vidējā un žēl par 5. vietu atlasēs (sarēķinot 2 labākās kārtas zaudēju 4. vietai 2 punktus). Tad jau redzēs, kā būs, mūsu ir pārāk daudz un izvēle būs grūta, manuprāt. Bet ko tur daudz žēloties, es tomēr esmu viena no tiem, kas brauks uz Zviedriju un skries "25Mannā".

Vidējās distances starts patiešām bija vidējs. Skrēju ātri, domāju sakarīgi, kļūdījos un atstāju mežā aptuveni 2 minūtes, bet katram gadās, es par to nepārdzīvoju, jo ar to pietika, lai es dabūtu 98 punktus rangam, tiktu beidzot iekļauta CPSS 2010. gada laureātu sarakstā un, kā jau minēju, atlasītos kā 5, bet ar to varbūt nepietiks Klaipēdai.
3,3km > 28:58 > 2. vieta ( + 34 sekundes)
KARTE
Atzīšos, stafeti es gaidīju vairāk, gan to sajūtu, gan arī superkomandas dēļ. Es, protams, domāju, ka bez zelta prom nebraukšu, un mēs visas bijām tik ļoti parliecinātas, ka tas jau ir mūsējais, un laikam jau tieši tāpēc viss iznāca tā, ka Marta pirmo etapu beidza 3. vietā atpaliekot 7. minūtes. Kaut kas tāds tika pieredzēts pirmo reizi mūsu komandas karjerā! Mēs gan to tā neatstājām, jo Arta man stafeti nodeva divas minūtes aiz līderes, un jau skatītājpunktā visi saprata, ka zelts ir mūsu!
KARTE jā, es atstāju tur kādas 4 minūtes

Jūtos formā! Čempionāts laikam deva uzrāvienu, ko ceru pārbaudīt sestdien Strenčos.