Savu pirmo Baltijas Junioru kausu es nenoskrēju labi, biju lēna un neprecīza, izvēlējos daudz ? variantus.
Garā distance bija viegla, man nepatika. Es gaidīju tehniski sarežģītu un sīku reljefu, un daudz smiltis, bet kāda bija mana vilšanās, kad sapratu, ka šoreiz uzvarēs tas, kam sezonas beigās labāka fiziskā forma. Tā nu es nekur nesteidzos, bet skatījos kartē un apkārt, pavēroju, cik ļoti attāls ir mans priekšstats par Kuršu kāpu, kuru ir ieņēmuši jocīgi koki, zāle un daudz taku. Kā jau minēju, man bija arī mērķis, kuru nepārliecinoši, bet tomēr izpildīju - desmitnieks un 10. vieta manā kontā. Karte šeit un šeit.
6,4km > 47:58 > 10.vieta (+07:35)
Vakarā (kā jau katru gadu) valstu sadraudzības pasākums bija patiešām draudzīgs! Spēles bija... jā, tādas viņas bija, laikam derētu sākt pierakstīt, kā nekā vēl 5 gadus man būs tā iespēja.
Stafetes, kā jau parasti, gaidīju vairāk. Godīgi sadalot pēc garās distances rezultātiem, ūbertīma Latvia 4 (pie tā vainoju Artu) sastāvā bez manis vēl tika iekļauti - Beāta Z., Nauris N., Valters Ļ., Terēze V. un Edgars B. Uzdevums bija skriet ātri un bez žēlastības (atradu aizvietotājvārdu, jo kļūdas ir neizbēgamas), biju uzdevuma augstumos, jo kļūdas neskaitās. Bet ko nu tur daudz, mēs tāpat palikām tur, kur visas 4. komandas, svarīgākais tēls bija Raivo, Latvia 1 pēdējais etaps, kurš vēl skatītājpunktā cīnījās par 6. vietu, bet kāda eksplozija bija dzirdama finišā, kad pie apvāršņa kā trešais (beigās, pateicoties somu dsq, otrais) uzpeldēja Raivo un, līdz ar viņu, arī 1. vieta un kauss Latvijai valstu kopvērtējumā! Rezultāti šeit. Vienīgais par ko man žēl - es nedevu ieskaiti Latvijai nevienā no dienām, bet kūku tāpat dabūju!
Tagad tā jocīgi... Mirklī, kad vismazāk gribētos, sezona ir beigusies. Un nav arī tā īsti ko apkopot, jo mans dižākais darbs bija uzvara Valmieras čempionātā. Par nākamo sezonu viss ir skaidrs, ceru Jāņus pavadīt Čehijā, un ceru, ka varēšu nekārtot latviešu valodas eksāmenu.