Jo mēs esam ideāli!

Meridiāns - tie ir izmeklēti meži! Izcila kvalitāte - visdziļākie purvi, zaļākās jaunaudzes, aizaugušākās pļavas un resnākie sagāzto koku stumbri. Ja Tev liekas, ka orientēšanās tāds mīksto sports vien ir, atbrauc un pārliecinies, varbūt pats nekāds visurgājējs Herkuless neesi.

Šodienas veikumu vēl traģiskāku darīja nu jau bijušais kompass, tomēr arī neiezīmētie izcirtumi (zilas krāsas pleķi) lika pārdomāt skarbo realitāti, kad esi ar seju izārdījies purva dubļos, un tev nav ne mazākās nojausmas, kurā kartes nostūrī (labi vēl, ja esi kartē) atrodies. Es lepojos ar šo gadu gaitā izaudzēto slavu, būtu jauki jūnija sākumā atkārtot džungļu cilvēku rekordu, kad pirms pāris gadiem no Latvijas čempionāta Īvandē pārvedām ap 30 medaļām.

Rīgas Čempionāts

Parasti es sevi nostādītu ļoti pesimistiskā lomā un teiktu, ka mana fiziskā forma ir ļoti slikta, kā arī veselība ir neatgriezeniski sabojāta. Būtu stulbi domāt, ka šie vārdi ir taisnība, tā vietā jāpamēģina cita pieeja iesildīšanās un atsildīšanās rituāliem un maģiskajām kustībām, jo, kā izrādās, kopš man ir beidzies magnijs un neesmu vēl iegādājusies, vēdera muskuļi distances vidū (pie maksimāla ātruma) atslēdzas no turpmākā darba, un līdz beigām cīnos ar nevaldāmām sāpēm vietā, ko normālie cilvēki pazīst kā presīti.

Garā distance S18, kā izrādās, nebija mana laimīgā, bet es pie tā neesmu vainīga (noteikti nē), toties mans kompass laikam vienkārši cenšas mani informēt, ka ir savu mūžu nokalpojis un gatavs doties aizsaulē. Pie 4. kontrolpunkta mana dzīve kļuva vēl sarežgītāka (minētais iemesls raksta sākumā), jo vēlējos finišēt kopā ar Līgu, taču cilvēciskie instinkti izrādījās spēcīgāki, un es uzdrīkstējos noiet apmēram 100 metrus, kas bija tukša laika izšķiešana un īsti labāk nekļuva līdz pat sestdienas vēlam vakaram. Stafete, kā jau tas akmenī ir iekalts - ar visiem pārdzīvojumiem un asarām (labi, labi, tā jau gan gluži nav), izvērtās savādāka, kā pēc 1. etapa finiša likās, jo S16 grupas noslēdzošie etapi distanci uzsāka salīdzinoši blīvi, par ko mazliet iespringu un ķļūda uz skatītājpunktu iekļāvās 2 minūtēs tikai tāpēc, ka arī dziļi meža biezoknī bija iespējams dzirdēt saucienus no ārpasaules. Diemžēl, arī tik svarīgā pasākumā kā stafetes, procesi vēderā nespēja mani netraucēt, no kā arī seko mana visai nenozīmīgā vilšanās šajā nedēļas nogalē, taču ko tur vairs par seniem notikumiem, šobrīd aktuālais temats izskatās apmēram šādi un garā distance Alpos izskatīsies apmēram šādi (galvenais, Arta, neraudi)!

Patiesi, neiedomājami, neticami, neiespējami lieliska bilde no stafetes finiša.

Neskriet?

Rit pēdējās dienas pamatskolnieces statusā, kas ir satraucoši nevis eksāmenu dēļ, bet gan izjūkošās klases dēļ, taču nevarēju neievērot, ka man tas tomēr ir savā ziņā vienalga, jo es tikai skrienu. Arī šobrīd izvēlējos labāk pastāstīt par jaunumiem sporta dzīvē, nevis rakstīt latviešu valodas publisko runu (nē, nekāda ironija šeit nav, 9. klases eksāmeni mani tā biedē, ka sāku smieties šo uzrakstot).

1, 2, 3, 4, 5, 6... Nē, nē, tu domā nepareizi, tās nav dienas, kas pagājušas kopš stafetēm Tomē, bet gan kopš tām aizvadīto treniņu skaits. Savu 3. etapu uzsāku gandrīz 11 minūtes pēc līderu komandas... balvas pirmajām vietām bija tās naudas vērtas, distance gan nē.



Ļaudonā bija plānots rādīt vizuāli ne tik bezcerīgās spējas - būt ātrai un precīzai, bet (nevar būt) plāns izgāzās, tomēr 3,3km distancē (kļūdās atstājot ne mazāk kā 7 minūtes, paniski skrienot pa mežu, kā to mēdza darīt Eds, Edis un Edijs) mani glāba tikai ātrums, precizitāte tika elektromotorā pārvērsta par ātrumu, ko ar līdzstrāvas palīdzību nogādāja uz manu kāju muskuļiem (šodien bija kontroldarbs fizikā), un tikai pateicoties visas cilvēces, dzīvnieku, augu un ūdens radītājam, finišēju ar ātrāko laiku.
Garā distance sākās lēni un nejēdzīgi, jo mērogs aptumšoja manu veselo saprātu, bet nepagāja ne kilometrs, kad apmēram sapratu, kas notiek, bet ne uz ilgu laiku, jo kompass pie sevis noteica: "Kāpēc gan šodien neatpūsties, ja var apūsties? Dzīve tāpat ir ideāla!" un tieši tā arī darīja. Un tad es devos pretī nezināmajam un šā un tā un blablabla un ilgi lolotais spanis, zaļākā zāle un zilākās debesis - EYOC ir nopelnīts 300 punktu apmērā.