2011. gada 28. augusts

Klubu stafetes 2011

Manuprāt, šīs Klubu stafetes mūsu klubam kopumā ir tikpat un vēl trakāk neizdevušās, kā 2009. gadā Riekstukalnā. Personīgi man... šis pasākums ir kaut kas diezgan specifisks - 2009. - DSQ dēļ nepareizās kartes, 2010. - paņēmu īsto karti, un paķēru līdzi dēli ar vēl 10, 2011. - nu, to jūs varat aplūkot kreisajā malā, un tas laikam arī izšķīra komandas likteni. Savu 4. etapu kopā ar Kristīni K. sākām +/- 10. vietā, un pirmo apli es nolidoju apmēram tikpat ātri, cik braucu ar riteni (kļūdās vēl atstājot pie 2 minūtēm) un maiņas teltī biju +/- 4. Otrā apļa beigās iznācu kaut kur otrajā desmitā apmēram pa vidu, pirmo punktu ņēmu tikai 17 minūtes. Manu iesākto darbiņu pabeidza Alvis 5. etapā, savus 2,5km veicot apmēram... 50 minūtes? Tas nozīmē to, ka labākās patronas vēl nemaz neesam izšāvuši un mūsu zvaigžņu stunda vēl tikai priekšā, tā kā gan Ozons, gan Kusa nākamgad saturās!

2011. gada 22. augusts

Virsraksta nav

Esmu neglābjami pazudusi vasarā (es nesaku, ka man tas nepatīk, šī vasara patiešām ir bomba), bet ceru, ka tas mainīsies, kad sāksies skola. Sevi pierunāt nopietniem treniņiem ir gandrīz neiespējami. Tiesa, tas izdevās pagājušās nedēļas Meridiāna-Voru treniņnometnē, kur Timo bija kārtīgi pastrādājis, lai katrā treniņā es pazustu uz +/- 30 minūtēm, kas, manuprāt, vēl ir maz. Protams, labākie nometnes brīži bija vakari ar pašceptām banānu kūkām, kā arī Artas kukurūzas karamelē nebija sliktas. Būtībā jau laikam atkal vairāk uzēdu kā noskrēju, bet tas jau tā stokā nāk. Kusa joprojām ir Straupes spēcīgākais konkurents, bet nesen uzzināju, ka tur nav centra..? Tad jau gan Straupe sit pušu, mums ir pat 3 veikali.

2011. gada 9. augusts

Malienā baigi labi nomaucu 2!

Šis virsraksts, atšķirībā no pagājušā gada, nav vis nekāds sarkasms. Pēc Malienas kausiem esmu atpakaļ apritē, pat izveidoju jaunu treniņdienasgrāmatu (uz tās ir visādi interesanti uzraksti un zīmējumi, piemēram, latvietis - sēņturis, vari man kādreiz pajautāt, es labprāt parādīšu). Ak jā, mani kopš sestdienas nomoka kāds sasāpējies jautājums - kādēļ Malienas kausā šogad nebija lapsa (tā oranžā nevis Kūms :D)? Lai gan biju visiem sastāstījusi, ka neesmu trenējusies visu jūliju, iedzīšanā nācās saprast, ka handikaps ir pietiekoši liels, lai varētu pie pēdējā punkta pastāvēt apmēram minūti un atpūsties, lai nokapātu finišu un uzvarētu derībās ar Alvi, no kura pēc tam dabūju milzīgo saldējumu (šis ir ļoti līdzīgs). Šodien Meridiānā Kvēpenē (2009. gada Cēsu rudens) debitēju elites grupā, kas ir diezgan ekstrēmi ņemot vērā to, ka šis apvidus manā dārziņā ir pielīdzināms laukakmenim, un šo lielisko apzīmējumu tas nezaudēja arī šodien. Ai, man nav nekā elpu aizraujoša, ko rakstīt, tāpēc vienkārši turpināšu trenēties un varbūt kaut kas grandiozs sasniegs arī Straupi, ne tikai Kusu.




2011. gada 2. augusts

Igauņi sasparojušies

Mans mazais sporta atvaļinājums izvērtās milzīgā sporta krīzē, jo no grafika atpalieku par pāris nedēļām. Jūlija otrajā pusē manās gādīgajās rokās beidzot nonāca ritenis, ar kuru cerēju atvieglot sev dzīvi, bet neiet tik vienkārši, kā iesācējam varētu šķist. Jā, protams, ar viņu un Artu gandrīz katru vakaru dragāju uz ezeru, bet manā fiziskajā formā neviens rādītājs neceļās uz pozitīvo galu (veicot nelielus aprēķinus, atklāju, ka līdz ezeram varu ātrāk aizskriet nekā aizbraukt). Šīs sporta krīzes karstāko punktu uz savas ādas izjutu pirms pāris dienām Igaunijā, kur otrajā dienā, veicot distanci prakstiski bez kļūdām, nevarēju izlekt ar lielisku startu. Malienas kausā svaigumiņam būs mazliet jāpasvīst, jo atpakaļ vecajās sliedēs vai arī tuvu tām es būšu tieši uz klubu stafetēm (sezonas top3 gaidītāko sacensību saraksta veterānēm). Būtībā jau man nekas dižs ko stāstīt nebija, bet es gribēju ar jums padalīties savā sašutumā par to, ka igauņu mežos sastopamais necaurejamu purvu, aizaugušu pļavu un nepārvaramu koku īpatsvars ir krietni līdzīgs ar Meridiānos sastopamo, tāpēc mums būs mazliet jāpasvīst, lai šo situāciju labotu. Mēs taču negribam sagraut savu slavu un atdot visus laurus igauņiem...