France approaching

Kopš pēdējā raksta esmu paspējusi noskriet Venlu un noskatīties Jukolu, sastiept potīti, divas reizes apciemot Velgu, diezgan maz gulēt, aizvadīt labu izlases nometni un vēl dažus kvalitatīvus treniņus.

Šī bija mana pirmā Venla-Jukola un, pēc situācijas novērtēšanas Tiomilā, bija plāns iet uz all in. Gatavojos otrajam etapam, bet pēdējā dienā izrādījās, ka man tomēr ar 95 numuru Arlas pirmajā komandā jāstājas ceturtajā starta līnijā. Mans plāns par lielisku rezultātu pirmajā Venlā izgāzās jau apmēram 5 minūtes pirms starta, kad skrienot sastiepu potīti. Biju jau iesildījusies, tāpēc īpašas grūtības distancē tas nesagādāja, bet manas domas (visas sliktās domas) jau bija aizklīdušas no Somijas uz Franciju... 196. vieta patiesībā ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā visus apstākļus. Jau nākamajā dienā pēc atgriešanās nokļuvu Velgas rokās, tiku sateipota, bet tāpat nācās atpūsties līdz ceturtdienai, kad sākās izlases nometne Cēsīs. Potīte netraucēja novērtēt manu šā brīža fizisko formu. Ir labi.

Šodien Velga aizlāpīja pēdējos melnos caurumus manā ķermenī. Pēc visa šī būs mazliet žēl vilties, tāpēc neaizmirstiet Kāpā turēt īkšķus un esiet piezemētāki ar to zaļumballi. Kāpa ir Latvijā lielākās orientēšanās sacensības nevis festivāls.

Latvijas čempionāts

Tā kā mana fiziskā forma ir ļoti mainīga, un nedēļa pirms Latvijas čempionāta pagāja labākas pašsajūtas meklējumos, tad šoreiz es vienkārši cerēju, ka Dobeles sprintā man spēka, tāpat kā Valkā, pietiks visai distancei. Diemžēl tā nebija, jau pēc kļūdas uz 3. kontrolpunktu uz priekšu kustējos ar diezgan lielu piespiešanos. Pēc kļūdām uz 7. un 8. kontrolpunktu man vispār viss apnika un varbūt labāk vajadzēja izstāties, bet tad man atnāca otrā elpa, apdzinu Arvi un gandrīz arī Didzi, etapu laiki distances beigās ir diezgan pieklājīgi. Daudzās vietās minstinājos, jo nekad neesmu īpaši studējusi sprintā nešķērsojamo vietu sarakstu, bet laikam beidzot būs pienācis laiks to izdarīt. Uz ātrumu Kristai zaudēju apmēram 50 sekundes, tātad kļūdās apmēram 1 minūte un 40 sekundes. Absolūti vājākā bilance, kāda man ir sprintos bijusi. Mazliet vīlos.

Ceļā uz 3. kontrolpunktu:

 Eu, re, kur punkts!

 Ā, tas laikam ir mans punkts...

 Ai, laikam jāskrien atpakaļ.

Garā distance gan bija mana! Apmēram nojaušot, kāds būs apvidus, es jau pirms starta zināju, ka man patiks. Atšķirībā no sprinta, es distanci izbaudīju, atradu ideālo skriešanas tempu priekš tehniski gandrīz tīra skrējiena (pa visu distanci varu sakasīt apmēram 1 lieku minūti). Ar to es domāju, ka neskrēju šī brīža maksimālajā ātrumā, jo nogurums pēc sprinta mazliet bremzēja. Un tomēr, nebiju domājusi, ka būs tik lielas atšķirības starp manu un pārējo meiteņu laikiem:

Beidzot jūtos labi, bet šodien, gandrīz ejot, atkal noraku Meridiānu. Esmu izvirzījusi sev mērķi šajā sezonā vismaz reizi noskriet Meridiāna SE distanci bez kļūdām. Ja tas īstenosies, noteikti paziņošu!!! Rīt vajadzētu būt kvalitatīvai treniņdienai un tāpat arī atlikušajām divām nedēļām. Venlā skrienu otro etapu Arlas pirmajā komandā. Tas uzliek zināmus pienākumus, jo Tiomilā biju vājais posms, lai gan noskrēju labi. Bet vispār jau es vairāk gribu redzēt tos vismaz 17 000 cilvēku vienā pļavā un beidzot arī Jukolas startu dzīvajā.

Sacensības un blakusefekti

1. jūnija sprints Valkā/Valgā bija maksimāli izdevies no organizatoriskās puses - iesildīšanās kartes, radio punkts, komentēšana, labs starta un finiša plānojums (pārskatāms un baudāms arī skatītājiem). Vienīgā lieta, par kuru jau pasūdzējos Sixtenam, bija "tiltiņš" uz 13. kontrolpunktu, kurš, pirmkārt, nebija marķēts, otrkārt, bija betona mala, kur es ar savu 158cm augumu nepārāk ātri un veikli varēju tikt pāri. Lai arī kā, man izdevās uzvarēt W21E grupu (bijām veselas 4 dalībnieces) un saņemt līdz šim vērtīgāko balvu - brauciens ar prāmi no Tallinas uz Helsinkiem un atpakaļ divām personām. Balva tiks izlietota Jukolai, jo kaut kā jau bija jāuzpērk pavadonis 16 gadus jaunai meitenei uz dienas prāmja... Šīs sacensības uz mani atstāja ļoti pozitīvu iespaidu, un esmu izlēmusi sezonas otrajā pusē izlaist dažus LK posmus Latvijā, lai startētu Igaunijā.

Es nejūtos labi. Nevaru nogulēt pietiekami daudz stundu, visu laiku gribu ēst, jūtos stīva. Treniņus esmu aizvadījusi tieši tādus, kā vajadzēja, tā nevar būt pārtrenēšanās. Esmu nogurusi no kaut kā nezināma. Ar lielu nopietnību gatavojos Latvijas čempionātam un ceru, ka tur izdosies ar sevi tikt galā.

Atsaucoties uz iepriekšējā raksta komentāru... Mani Integratori ir nokalpojuši tikai mazliet vairāk kā gadu. Vai tiešām apavu plīšanas process norit tikpat ātri arī meiteņu vidū? Pagājušajā pavasarī, pērkot apavus ar naglām, saskāros ar tādu problēmu kā mana izmēra apavu neražošana. Martā, pērkot krosa apavus "Maratonā", atkal nācās pirkt lielākas botas, jo mana izmēra vienkārši nav. Laikam jāsāk trenēties skriet ar basām kājām vai jāsāk pašai ražot sporta apavus.