Gaidu, kad kaut kas liels ar mani notiks, bet pagaidām vienīgais ar tādu potenciālu ir skaitlis virsrakstā.
Es
gatavojos vasaras sezonai. Apjoms, salīdzinot ar pagājušo ziemu, ir
palielinājies par apmēram 4 reizēm. Lēciens ir ļoti liels, bet mana
pašsajūta ir labāka kā jebkad. Tur, protams, jāņem vērā daži citi
apstākļi, bet nu kopumā esmu uz pareizajām sliedēm. Cerams.
Pēc
Lāčplēša kausa piedalījos telpu-O fabrikā un Priekuļu vidusskolā. Abi
šie pasākumi man bija kaut kas jauns, un tā īsti to lietu sāku saprast
tikai pagājušajā nedēļā Meridiāna ziemas nometnes ietvaros, kur pēdējā
treniņā skrējām telpu-O Straupes sporta zālē. Labprāt uzskrietu vēl kaut
kur šoziem.
Novembra
beigās biju Juglas sporta laboratorijā. It kā jau noskaidroju visu, ko
pašlaik vajag zināt, bet neesmu pārliecināta, ka tā bija labākā vieta...?
Man, protams,
ir ļoti daudz, ko slīpēt un pilnveidot savā tehniskajā
sagatavotībā, bet pašlaik uz fizisko pusi noteikti uzvars ir daudz
lielāks. Tas arī ir iemesls, kāpēc neslēpoju Madonas kausā, un arī
treniņos uz slēpēm šoziem un turpmāk parādīšos ļoti reti. Nedomāju, ka
slēpošana man priekš vasaras sezonas dod kādu ievērojamu pienesumu.
Drīzāk līdz šim ir bijis tikai aiznesums...
Diemžēl
neviena siltāka klimata treniņnometne man nebūs šoziem. Tādi ir apstākļi,
pagaidām vēl it kā var sadzīvot. Cenšos maksimāli izmantot pieejamos
resursus.
Skaitlis virsrakstā ir manā Endomondo treniņdienasgrāmatā veikto ierakstu skaits kopš 1. novembra.
Sīkāk par pārējo publiski nerakstīšu.
Un
es noteikti esmu viena no retajiem, kas īpaši nepriecājas par skatu aiz loga
un termometrā. Rīt sākas 4. un apjomīgākais šīs ziemas mezocikls.