Jubileja

Man nav nekādu pretenziju pret lietu un siltāku laiciņu, bet 17. janvārī es tomēr labāk izvēlētos uzkāpt uz slēpēm un uzvilkt siltākas drēbes. Ceru no visiem sporta dieviem un arī cilvēkiem saņemt treniņspēku un visas astronomiskās enerģijas, kādas šīs pārdabiskās radības manī sanesa novembrī. Nepārspīlējot, pusotra mēneša laikā sports paspēja aizkrist kaut kur ļoti dziļi, pašlaik esmu meklēšanas procesā un ceru, ka Alūksnē atradīšu meklēto. Īstenībā, nav nekā diža, ko es šajā vietnē šobrīd varētu uzrakstīt, bet šodien aprit apaļš gadiņš kopš tās trakās dienas Madonā, kas beidzās Cēsu slimnīcā. Laikam jau jāatzīstās, cik ļoti es jūs visus, vai vismaz lielāko daļu apskaužu jau veselu gadu.

Tres

Kā Arta rakstīja savā gadu mijas rakstā - Viss, kas notiek, notiek uz labu! Ar šo un vēl dažām pozitīvām domām šogad būšu tuvos draugos. Un jā, man arī ir šādas tādas apņemšanās un pārmaiņas šim gadam, viena no tām ir ļoti īpatnēja - šogad centīšos saskaitīt miegā pavadīto laiku. Jā, izklausās stulbi, bet es to jau sen vēlējos izdarīt, jo esmu cilvēks, kam nepatīk gulēt. Nepārprotiet, es arī labprāt paguļu līdz pusdienlaikam un pavārtos gultā, bet man nepatīk, ka es tā varu darīt, jo tajā miega laikā mēs varētu darīt ko citu. Nekad neesat par to aizdomājušies?

Decembris bija ļoti produktīvs, stulbs un tajā pašā laikā lielisks mēnesis. Ne gluži treniņu ziņā, bet par to raksta beigās. Decembra beigās Meridiāns aizvadīja 4 dienas nometnē tepat Straupē. Man šīs dienas aizgāja brīvsolī, bet pacietieties, par to raksta beigās. Man slinkums par visu rakstīt, bet, ja Tev ir interese - video.

Jā, un raksta beigas ir klāt. Šodien Cēsu slimnīcā pie traumatologa kabineta pavadīju gandrīz 3 stundas, cīnīdamās par vietu rindā, strīdēdamās ar pavecākām kundzītēm un mēģinādama izprast viņu 20. gadsimta prātus. Ja godīgi, brīžiem piemirsās, kādēļ tur vispār esmu. Es īstenībā nezinu - man priecāties vai raudāt. Nē, nē, nesatraucieties, tās šausmu lietas, kas pirms gada, diezvai kādreiz vēl atkārtosies, bet pavisam arī nepazudīs. Kā teica ārsts "Var visu, tikai ar mēru, un ar to ir jāmācās sadzīvot." Esmu pilnīgi pārliecināta, ka mēra sajūta drīz pazudīs, bet tāpēc sākās jauns gads, lai es aunapiere sāktu beidzot domāt ar galvu.