Man pašai šķiet, ka nav par ko tā īsti rakstīt jau kopš O-Ringena. Ja augusta sākumā manas darbības vēl varēja nosaukt par trenēšanos, tad nu jau vairāk kā mēnesi esmu uz nenoteiktu laika posmu kļuvusi par orientūristi, uzskrienu tikai sacensībās nedēļas nogalēs. Ja BJC nebūtu oktobra vidū, tad es savu sezonu būtu beigusi ar Latvijas čempionātu vidējā distancē un stafetē, kas arī bija mana zelta stunda. Man nav apnicis orientēties, man vienkārši šobrīd gribas darīt ar sportu nesaistītas lietas, un es īpaši to arī necenšos apspiest. Šādi mirkļi jau katram reizēm uznāk (cerams), bet tas tuvākajā nākotnē pāries, un tad būs tikai nopietna gatavošanās nākamajai sezonai, kurai man jau ir gatavs plāns. Tas, ko es šeit rakstu un saku citiem, var šķist diezgan muļķīgi, jo sezonas otrajā pusē esmu uzvarējusi visas sacensības, kuras ir bijis vērts uzvarēt, tai skaitā Cēsu sprintu, uz kuru es galīgi nebiju sprinta garastāvoklī (taisnība Artūram par tiem smagajiem soļiem...). Tā ir vienmēr, kad īpaši necenšos. Citas kartes var redzēt šeit.
