2009. gada 17. maijs

Rīgas čempionāts.

1.diena - garā distance.

Pirms starta ir laba sajūta. Esmu labi iesildījusies un uz momentu nekas nesāp.

1KP pierādīja, ka pirms starta tomēr nebiju gan pietiekami sakonservējusies. Kļūdā ~2min. aizskrēju par tālu, jo biju uzņēmusi labu tempu, un gribēju noturēt. Apjuku un neapskatījusies virzienu aizdūru kaut kur. Biju jau redzējusi divus citus punktus. Sāku stresot. Nezinādama ko darīt, domāju labāk iet atpakaļ uz ceļa, jo tur zināšu atrašanās vietu, un skrienot uz ceļa pusi uzdūros savam punktam. Stulbi sanāca, bet tajā mirklī jutos atvieglota.

2KP pierādīja, ka 1KP kļūda bija ļoti no svara, jo virzieni nu jau bija sajukuši un kompass arī pareizo info man nesniedza, tāpēc aizmaucu aptuveni 90 grādus uz nepareizo pusi. Tajā mirklī, kad sapratu kur atrodos, biju gatava izšķaidīt kompasu pret priedi, bet nebija laika. Pieturējos pie domas, ka jāatgūst zaudētais. Pieskrienot pie otrā punkta, ieraudzīju, ka mani panākusi Anete par 4min. Nebiju pārsteigta, bet arī netaisījos to tā atstāt.
Visus pārējos aptuveni 2,5 km kapāju tempā, kādā parasti neskrienu. Aizbēgu no Anetes, taču kļūdu atstātos laika robus neizdevās aizlāpīt.

Rezultātā gan biju 1ā, bet par to nebiju lielā sajūsmā. 2ai vietai ieliku 20sec. un domāju, ka ar šādām kļūdām pirmā vieta bija fenomenāla.

Lūk arī mana sagrāve:














2.diena - stafete.

Startēju 3.etapā un distancē devos kā otrā, ar 1min. atpalicību no pirmās vietas.
Atkal kļūda uz pirmo punktu. Sāk šķist, ka tie man vienkārši nekad neiet. Kļūdā ~2min. Aizskrēju par tālu, bet jāteic, ka punkts bija noslēpts. Tas ir diezgan nozīmīgi, ja vēl man ir stress par to, ka jāpanāk konkurente.

Pārējo distanci līdz skatītājKP veicu samērā labi. Uz 4KP aizskrēju nedaudz par tālu jeb nomuļļāju aptuveni 1min.
SkatītājKP iegāju nedaudz aiz konkurentes un jau pie nākamā KP minu viņai uz papēžiem.
Ieraudzījusi mani, viņa nedaudz apjuka, tāpēc aizskrēja pilnīgi uz citu pusi [mums bija vienāds KP] un tajā mirklī sapratu, ka būs labi. Līdz finišam bez kļūdām un tur jau mani sagaidīja pārējās komandas biedrenes ar lielu smaidu sejā.
Biju gandarīta, jo šāds starts, kad bija jāpanāk un jāizvelk, man šogad bija jau otro reizi.

Uz kāpnēm uzkāpa, ja nemaldos VISAS OK Meridiāns komandas.
Apsveicu un līdz Mazajai Balvai!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru