stulbenes un gulbenes kauss zero nine`

vēl viena jeb pēdējā nedēļas nogale šajā vasarā aizrit cīnoties ar vienaudžiem un ne tikai. šodien blandījos pa gulbenes pusi jeb `bučojos` ar kokiem. kāpāju 16 grupu. laiks sutīgs un pretīgs un miegs nāk un skriet negribās un ūdens krājumi beigušies un jā, gāja visādi. apvidus - kalni, kupicas, ieplakas, kalni jeb bliežamais.
distanci sāku mērenā tempā un kļūdu nebija. varbūt vienīgi nezināju no kurienes ieiet punktā. sāku kāpināt ātrumu un viena ātrumneuzmanības kļūda. leģendās paskatījos nepareizu punkta nr. un gandrīz pārķēru etapu. bet tas jau vēl nav viss. nākamajam punktam ir nogāzts oranžibaltais lukturis un palicis pliks dzelzs stienis ar kasti galā. kur tad tādu var ieraudzīt, so es stāvēju dažus metrus no kp un skatījos apkārt. sāku vēl kāpināt tempu ŪŪŪNNN...
KABOOM Sandra sabučojās ar koku. jā, es ieskrēju kokā. nekas, es turpināju cīnīties ar savu galvu un distanci. un finišā izdzirdot Vairas "Tu un Līga ejat uz sekundēm" , es saņēmu visu savu sirdi, plaušas un kājas savās rokās, un nesos pretī finiša kompostierim. šis bija ja ne pats ātrākais, tad viens no ātrākajiem maniem visu laiku finišiem - 2:42min/km.
rezultātā Līgai ievinnēju 5 sekundes un norāvu 1mo vietu s16 grupā!!!

REZULTĀTI GRAFIKI SPLITI


1. Sandra Grosberga 00:22:36 1 00:22:49 1
________________00:02:16 1 00:00:13 1
2. Līga Valdmane __00:22:36 1 00:22:54 2
________________00:02:47 5 00:00:18 7
tā nu sanāca, ka man un līgai pēdējā punktā bija pilnīgi vienādi laiki kopsummā un viss bija atkarīgs no finiša! jauki!

P.S. Šī nebija mana pirmā sadursme ar koku. Tas ir tā pat kā dažam asfalta slimība. Es šodien sev uzstādīju diagnozi - koku slimība.