Pēdējās 4 dienas gulēju uz porolona 6km attālumā no mājām, un es nevaru teikt, ka guvu lielu labumu no tā. Meridiāna rindas bija krietni paretinājušās, tāpēc es jau tiku pieskaitīta pie lielajiem. Atceros sevi vēl aptuveni 125cm garu ar futbola bučiem, platu galu treniņbiksēm, biezā baikas džemperī, rokā plāksnītes kompasu un kontrolkartiņu.
Runājot par treniņiem, biju mazliet vīlusies. Ne jau tikai no organizatorās puses, bet arī pati sevī. Visas nometnes laikā bija tikai divi patiešām nopietni treniņi, un abus es noraku. Līnijas treniņam aizmirsu paņemt visu aprīkojumu, tāpēc distanci nogāju + noraku un vienīgā nesavācu 3 punktus, bet otru treniņu visu noraku un atkal nogāju. Meridiānu gan paņēmu tīri, jo no kļūdām mācās. Lai vai kā, mans mērķis bija sapurināt sevi Kāpai, bet mana veselība negribēja tikt purināta, tāpēc es tagad esmu izmetama. Esmu vīlusies, patiešām.
BET nevar jau viss būt tik traki, ikgadējās Meridiāna nometnes stafetes man izdevās! 4 gadus mana komanda nebija augstāk par priekšpēdējo vietu un šogad mēs bijām 4. no 13 komandām. Vēl skatītājpunktā trešais etaps ienāca pirmspēdējais, bet finišā es no prieka gandrīz uzsprāgu. Man patiešām acīs sariesās asaras par mūsu 4. vietu, kuru es no savas komandas nebiju gaidījusi.
Tā nu es pašlaik nolēmu atpūsties un pirms Kāpas netrakot, bet šodien sanāca mazliet pabraukt ar riteni, kas beidzās ar diezgan smagu kritienu, jo nu mans kreisais ceļgals izskatās pēc plāksteru kalna. Tas nepavisam nav labi un šobrīd nejūtos savā ādā, bet tā kā gandrīz visi stiprie būs EYOC, es vēlos būt pašā labākajā formā uz Kāpu, kas jau vairākus mēnešus ir bijis mans mērķis un to es ceru arī īstenot.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru