Vakar beidzot iegādājos pulsometru un devos uz meridiānu iemēģināt, manos plānos nebija daudz skriet, kas tika arī pilnībā izpildīts. Distanci iesāku lēnām un ņemoties ar pulsometra siksniņu, tad sekoja daudz kļūdu un mani panāca Arta M. un Līga L. un tā mēs turpinājām iet, līdz beidzot nonācām skrienamajā mežā, kas bija kā nosēts ar mellenēm. Nu ko, 100m veicām aptuveni 5 minūtēs. Pirmspēdējais punkts bija pāris metrus no forša karjera, tāpēc atlicinājām vēl 5 minūtes lai pasēdētu pie tā un pavērotu skatu, pagaidītu pārējo baru. Tā nu pie karjera savācāmies aptuveni 10 cilvēki un gāzām uz finišu. Pie pēdējā punkta paliku kopā ar Artu, pastāvējām vēl pāris minūtes, Arta gatavojās ātram finišām, turpretī es uzstādīju lēnāko finišu, ko varat redzēt splitos un arī mans kopējais laiks ir graujošs, kas nozīmē, ka distance tika izbaudīta pilnībā!
Šodiena tika atlicināta mazliet adrenalīnam. Es, Arta M. un Kate M. bijām apņēmušās tikt uz Straupes baznīcas jumta un pa lūku pavērot skatu. Viņām abām tas izdevās, bet manas bailes ņēma virsroku. Bet nav ko daudz pārdzīvot, drīzumā domājam to atkārtot un ar visu nepieciešamo aparatūru>
Mazs ieskats no 2008. gada 17. novembra tajā pašā vietā:
Skats no lejas uz lūku, pa kuru ik palaikam parādījās kāda galva, izskatās jauki.
Un te skatiņi no augšas, kas viennozīmīgi ir vieni no skaistākajiem, kādus zinu.
tu nēesi vienīgā,kurai patīk pa jumtiem pastaigāties. man blakus mājai ir pamesta nometne,kur mēs agrāk izbaudijām jumtu jautrību :D
AtbildētDzēst