XXXII Ilvesteade

6. jūlija vakarā saņēmu ziņu, ka man jāstartē 3 dienu stafetē. Biju priecīga, bet pusstundu pirms starta apjautu, ka nav bijis pietiekami laika, lai mans organisms atkal būtu gatavs slodzei. Daļēji tas bija arī izšķirošais pirmajā dienā, bet patiesībā netipiskais un zaļais mežs nospēlēja savu lomu pilnībā. Masu starts visiem etapiem bija traks, jo aptuveni 300 cilvēkiem bija jāskrien pa vienu šauru meža ceļu. Sākumā turējos labi un biju nosacītā līderu grupiņā, bet tad man kaut kas aizvērās vai arī līdz galam neatvērās un 3 minūšu vietā vienai ieplakai atstāju 18 minūtes. Tad es biju nogurusi, dusmīga un vēl gandrīz paņēmu dsq, jo no skatītāju punkta aizskrēju uz finišu. Arī manām komandas biedrenēm – Artai un Ilzei zvaigznes tik spoži nespīdēja, bet rezultātā pēc 9. jūlija starta elites dāmu grupā ieņēmām 8. vietu, bet elites junioru grupā bijām pirmās ar dažu minūšu handikapu. KARTE

10. jūlija rīts iesākās ar kārtīgu pieēšanos, jo es sev izvēlējos 1. un arī garāko etapu. Iesildoties likās, ka Igaunijas gaiss no manis izsvilpis visu nogurumu pēc pirmās dienas un arī stresa, un nekādu savādāku emociju diži daudz sevī sameklēt nevarēju. Mans un visas manas komandas galvenais uzdevums bija, kā tautā saka, neburkot. Paturēju acīs savas juniorītes un vidējā tempā skrēju cik taisni vien varēju. Patiesībā, es ļoti iespējams uzstādīju šo sacensību kritienu rekordu – kopā pa 3 dienām savācu vismaz 10! Skatītāju punktā aizmirsu par ūdeni, bet vismaz kliedzieni un spiedzieni ļāva saņemties un beigās aizbēgt no nosacīti stiprākās konkurentes. Pēc otrās dienas elitē ieņēmām 7. vietu, bet juniorēs nu jau pārliecinošu pirmo vietu ar 25 minūšu handikapu. KARTE




11. jūlija rīts, kā parasti trešajā dienā, bija vissmagākais. Miega trūkums bija virs normas un pirms starta mana komanda izcēlās ar gatavošanos distancei t.i. visas trīs sēdējām autobusa aizmugurē un nomodā gulējām. Man bija uzticēts otrais un īsākais etaps, kuru iesāku iedzenot 5 minūtes. Skrēju cik varēju, bet pirmais punkts bija puse no manas distances un tas prasīja daudz vairāk spēka, nekā man bija. Vispār, šī distance bija gandrīz tikpat traki norakta kā pirmajā dienā, bet mēs tāpat palikām pirmās junioru grupā un tikām pie foršiem krekliņiem. KARTE ; REZULTĀTI


Bet tagad gan vairs nekāda skriešana, esmu izkausēta. Jūlija beigās pēc pusgada pārtraukuma būs jāsāk veidot treniņplāns.