XXIV Kāpa

2. jūlija rīts iesākās ar somu krāmēšanu, kad vēl 10 minūtes pirms izbraukšanas nezināju kādas skrienamās bikses labāk ņemt līdzi. Ceļš pagāja ātri ar mūsu DJ Reiniz un daudz neveselīga ēdiena. Pirms starta izdarīju to, ko jau sen biju apņēmusies - iegādājos tā saucamo teipu. Cerēju, ka tas man palīdzēs vismaz Kāpā palikt veselai, bet tas, protams, nepiepildījās >>
Pirms distances jutos kā pirms Meridiāna, vienkārši jānoskrien, kā parasti. Pirmais punkts atkal bija liktenīgais norokamais, uz kuru visādi mazi bērni man skrēja līdzi un uzdeva stulbus jautājumus, laikam tiešām jāpaaugās. Turpināju kāpināt tempu, noķēru vienu no stipro bariņa. Jutos tiešām kā Meridiānā. Un tad nāca beigas, zināju, ka visa distance nočammāta un sāku nesties, bet tas labi nebeidzās, jo pie 12KP mana potīte dabūja pamatīgi norauties. Nu man vairs nebija spēka domāt, skrēju pakaļ Anetei G. un pat punktu numurus neskatījos. Finišā tā saucamais Zaķis man palīdzēja tikt līdz nolasīšanai, nesot mani uz savas kājas. Tad mani pamanīja galvenais komentētājs un es nonācu zaļajā teltī ar sarkano krustiņu. Cerēju, ka man tiešām palīdzēs, bet man uzsmērēja Fastumgel. Tā nu es atlikušo dienas daļu biju kliba un neīpaši laimīga par izdarīto, lai gan biju otrā un vajadzēja iedzīt 1:32min - KARTE

3. jūlija rītā pamodos agrāk par citiem, devos sakārtot domas. Potīte bija mazliet atlaidusi, bet ne pietiekami, lai pirms distances savas kājas pamatīgi neiesaiņotu. Vispār, 2. dienas sacensību centrs bija stilīgā vietā un arī mežs bija mans mīļākais - saule cepī, daudz izcirtumi un reljefs arī pamoka. Atkal jutos kā pirms Meridiāna, tikai atbildība lielāka, jo gribēju kausā vēlvienu simtiņu. Šoreiz pirmo ņemu lēni, nepareizi, bet lēni. Tad sāku skriet. 3KP bija, varētu teikt, plika meža vidū un nav kur piesieties, bet tur atkal panācu Aneti. Tad es sevī atradu spēku un sāku skriet, un tā visu distanci, līdz finišā sapratu, ka pirmās dienas uzvarētāja, kura startēja 8 minūtes pirms manis, vēl nav izskrējusi. Rezultātā simtiņš kausā un pēc otrās dienas esmu līdere ar 10min. atrāvienu un papēdī ierautu skabargu, kas atkal man liek paklibot - KARTE Diemžēl, mans Kāpas otrās dienas vakars aizritēja teltī ar šokolādē izvārtītu guļammaisu, jo man vēl ir 14, lol.

4. jūlija rīts bija miegains, karsts un nekārtīgs, jo mūsu teltī varēja atrast netikai zilas, izkusušas un no papīrīša izkritušas košļenes. Vienīgais mērķis bija izbaudīt distanci, jo mans handikaps bija pārāk labs. Skrēju lēnām, neuztvēru distanci īsti nopietni un tad man pirmo reizi mūžā iekoda lapsene. Sāpēja ļoti un es apjuku un aizgāju kaut kur prom no punkta rajona. Neko nesapratu, tikai locījos aiz sāpēm, bet turpināju mocīt tālāk. Skrienot gar ezeru, domāju par to, ka Kāpa vienmēr beidzas laikā, kad man vismazāk gribētos braukt mājās. Kopvērtējumā pirmā vieta uz citu meiteņu kļūdu rēķina - KARTE, KOPVĒRTĒJUMS

Tagad atpūtīšos un sadziedēšu traumas. Jūlijā otrajā pusē atsākšu nopietni gatavoties sezonas otrajai daļai, jo, ja pareizi saprotu, man spīd arī BJC.