2010. gada 7. novembris

Uno

Pēdējās divas dienas atkal pagāja orientieristu sabiedrībā, TuMe-Vōru-Meridiāna ikgadējā sadraudzības pasākumā. Man tā bija debija, vakar 5 stundas taisot ēst un šodien stundu rokoties pēdējai visā mežā, kamēr pārējie gāja pirtī un ēda. Bet kopumā super atmiņas, cilvēki ļoti laipni un smieklīgi. Patiesībā, mēs visu laiku smējāmies. Ar to man tas arī paliks atmiņā. Un vēl es sapratu, cik ļoti man patīk skriet pa aukstu, tukšu un klusu mežu, un vēl ar mazliet sniegu. Sen nebiju tik ļoti priecājusies par distanci. Cerams, nākamgad mēs meitenes tiksim līdzi pie igauņiem, tad vismaz varēs arī padomāt par orientēšanos!
Vakardienas vakars pagāja Cēsīs, kamēr visi pārējie ballējās, es, Arta, Ilze un Igors skatījāmies bildes no laiku laikiem, šovakar parakos savās lādēs un atradu vienu no vakarvakara zvaigznēm:

2006. gada Latvijas Čempionāts uz slēpēm Smecersilā, uzmini nu, kāda bija mana mīļākā krāsa?

Un nu jā, sākums manām iecerēm ir ļoti daudzsološs. Laikam jau beidzot tas ir jāizdara - jāsaka paldies treneriem!

4 komentāri:

  1. Tu šajā finišā nevarēji to iekārto atzīmēšanās sist. aizsniegt .

    AtbildētDzēst
  2. šitās 2 dienas bija norautas. :D
    a kpc savu mazušanu zālēs nepieminēji un šņukstienu? :D

    AtbildētDzēst
  3. Sandriņ, pastudē šo lapu:
    http://o-training.net/
    :-)
    Mārīte

    AtbildētDzēst