France approaching

Kopš pēdējā raksta esmu paspējusi noskriet Venlu un noskatīties Jukolu, sastiept potīti, divas reizes apciemot Velgu, diezgan maz gulēt, aizvadīt labu izlases nometni un vēl dažus kvalitatīvus treniņus.

Šī bija mana pirmā Venla-Jukola un, pēc situācijas novērtēšanas Tiomilā, bija plāns iet uz all in. Gatavojos otrajam etapam, bet pēdējā dienā izrādījās, ka man tomēr ar 95 numuru Arlas pirmajā komandā jāstājas ceturtajā starta līnijā. Mans plāns par lielisku rezultātu pirmajā Venlā izgāzās jau apmēram 5 minūtes pirms starta, kad skrienot sastiepu potīti. Biju jau iesildījusies, tāpēc īpašas grūtības distancē tas nesagādāja, bet manas domas (visas sliktās domas) jau bija aizklīdušas no Somijas uz Franciju... 196. vieta patiesībā ir ļoti labs rezultāts, ņemot vērā visus apstākļus. Jau nākamajā dienā pēc atgriešanās nokļuvu Velgas rokās, tiku sateipota, bet tāpat nācās atpūsties līdz ceturtdienai, kad sākās izlases nometne Cēsīs. Potīte netraucēja novērtēt manu šā brīža fizisko formu. Ir labi.

Šodien Velga aizlāpīja pēdējos melnos caurumus manā ķermenī. Pēc visa šī būs mazliet žēl vilties, tāpēc neaizmirstiet Kāpā turēt īkšķus un esiet piezemētāki ar to zaļumballi. Kāpa ir Latvijā lielākās orientēšanās sacensības nevis festivāls.