Latvijas čempionāts

Tā kā mana fiziskā forma ir ļoti mainīga, un nedēļa pirms Latvijas čempionāta pagāja labākas pašsajūtas meklējumos, tad šoreiz es vienkārši cerēju, ka Dobeles sprintā man spēka, tāpat kā Valkā, pietiks visai distancei. Diemžēl tā nebija, jau pēc kļūdas uz 3. kontrolpunktu uz priekšu kustējos ar diezgan lielu piespiešanos. Pēc kļūdām uz 7. un 8. kontrolpunktu man vispār viss apnika un varbūt labāk vajadzēja izstāties, bet tad man atnāca otrā elpa, apdzinu Arvi un gandrīz arī Didzi, etapu laiki distances beigās ir diezgan pieklājīgi. Daudzās vietās minstinājos, jo nekad neesmu īpaši studējusi sprintā nešķērsojamo vietu sarakstu, bet laikam beidzot būs pienācis laiks to izdarīt. Uz ātrumu Kristai zaudēju apmēram 50 sekundes, tātad kļūdās apmēram 1 minūte un 40 sekundes. Absolūti vājākā bilance, kāda man ir sprintos bijusi. Mazliet vīlos.

Ceļā uz 3. kontrolpunktu:

 Eu, re, kur punkts!

 Ā, tas laikam ir mans punkts...

 Ai, laikam jāskrien atpakaļ.

Garā distance gan bija mana! Apmēram nojaušot, kāds būs apvidus, es jau pirms starta zināju, ka man patiks. Atšķirībā no sprinta, es distanci izbaudīju, atradu ideālo skriešanas tempu priekš tehniski gandrīz tīra skrējiena (pa visu distanci varu sakasīt apmēram 1 lieku minūti). Ar to es domāju, ka neskrēju šī brīža maksimālajā ātrumā, jo nogurums pēc sprinta mazliet bremzēja. Un tomēr, nebiju domājusi, ka būs tik lielas atšķirības starp manu un pārējo meiteņu laikiem:

Beidzot jūtos labi, bet šodien, gandrīz ejot, atkal noraku Meridiānu. Esmu izvirzījusi sev mērķi šajā sezonā vismaz reizi noskriet Meridiāna SE distanci bez kļūdām. Ja tas īstenosies, noteikti paziņošu!!! Rīt vajadzētu būt kvalitatīvai treniņdienai un tāpat arī atlikušajām divām nedēļām. Venlā skrienu otro etapu Arlas pirmajā komandā. Tas uzliek zināmus pienākumus, jo Tiomilā biju vājais posms, lai gan noskrēju labi. Bet vispār jau es vairāk gribu redzēt tos vismaz 17 000 cilvēku vienā pļavā un beidzot arī Jukolas startu dzīvajā.