2012. gada 7. jūnijs

Sacensības un blakusefekti

1. jūnija sprints Valkā/Valgā bija maksimāli izdevies no organizatoriskās puses - iesildīšanās kartes, radio punkts, komentēšana, labs starta un finiša plānojums (pārskatāms un baudāms arī skatītājiem). Vienīgā lieta, par kuru jau pasūdzējos Sixtenam, bija "tiltiņš" uz 13. kontrolpunktu, kurš, pirmkārt, nebija marķēts, otrkārt, bija betona mala, kur es ar savu 158cm augumu nepārāk ātri un veikli varēju tikt pāri. Lai arī kā, man izdevās uzvarēt W21E grupu (bijām veselas 4 dalībnieces) un saņemt līdz šim vērtīgāko balvu - brauciens ar prāmi no Tallinas uz Helsinkiem un atpakaļ divām personām. Balva tiks izlietota Jukolai, jo kaut kā jau bija jāuzpērk pavadonis 16 gadus jaunai meitenei uz dienas prāmja... Šīs sacensības uz mani atstāja ļoti pozitīvu iespaidu, un esmu izlēmusi sezonas otrajā pusē izlaist dažus LK posmus Latvijā, lai startētu Igaunijā.


Es nejūtos labi. Nevaru nogulēt pietiekami daudz stundu, visu laiku gribu ēst, jūtos stīva. Treniņus esmu aizvadījusi tieši tādus, kā vajadzēja, tā nevar būt pārtrenēšanās. Esmu nogurusi no kaut kā nezināma. Ar lielu nopietnību gatavojos Latvijas čempionātam un ceru, ka tur izdosies ar sevi tikt galā.

Atsaucoties uz iepriekšējā raksta komentāru... Mani Integratori ir nokalpojuši tikai mazliet vairāk kā gadu. Vai tiešām apavu plīšanas process norit tikpat ātri arī meiteņu vidū? Pagājušajā pavasarī, pērkot apavus ar naglām, saskāros ar tādu problēmu kā mana izmēra apavu neražošana. Martā, pērkot krosa apavus "Maratonā", atkal nācās pirkt lielākas botas, jo mana izmēra vienkārši nav. Laikam jāsāk trenēties skriet ar basām kājām vai jāsāk pašai ražot sporta apavus.

2 komentāri: