Baltijas čempionāts

Nu tātad. Muskuļa trauma diezgan pamatīgi izbojāja manus treniņus un sagatavošanos Ratnieku gravām. Ja neskaita 2 treniņus izlases nometnē, tad pusotru nedēļu pirms Baltijas čempionāta neskrēju gandrīz vispār. Izlēmu, ka muskulis ir pelnījis kārtīgu ārstēšanu no manas puses. Piektdien modelī fiziski jutos perfekti, bet diez vai tā rīkošos (atpūtīšos tik ilgi) arī pirms Eiropas čempionāta, jo garajā distancē ļoti labi varēju just, ka biju mazliet par lēnu un ar modeli nepietika, lai ieskrietos. Savu karti aizmirsu paņemt, bet manu ceļu var apskatīties Route Gadget. Dažus punktus bakstīju, īsti nesapratu augstumlīknes kartē un dabā, bet kopumā noskrēju stabili un otrajā dzeršanas punktā (pirmais bija pie otrā punkta) atļāvos izmest līkumiņu, lai padzertos (splitos tur zaudēju minūti).

Stafetē startējām nu jau diezgan ierastā sastāvā, bet EYOCā mums nepārāk labi gāja. Šoreiz gāja vēl sliktāk. Līga pirmajā etapā mazliet kļūdījās, bet tas viss vēl bija glābjams, taču tā nebija Beātas diena. Trešajā etapā devos 9. vietā, 13 minūtes aiz pirmās. Sākumā vēl jutos optimistiski, bet, kad finišēja Latvijas otrā komanda, sapratu, ka man būs jācīnās tikai par punktiem Latvijai valstu kopvērtējumā, medaļas nebūs. Fiziski jutos perfekti un līdz skatītājpunktam gandrīz lidoju, bet otrajā daļā atstāju kādas 2-3 minūtes augstumlīkņu un neuzmanības dēļ.

Izrādās, ka esmu ļoti labā formā un mani rezultāti Baltijas čempionātā ir daudz labāki, kā es domāju, ka tie varētu būt. Un šeit es runāju ne tikai par savu grupu. Lai gan mana stafetes distance bija visvienkāršākā no iespējamajām, es tomēr uzrādīju otro labāko laiku W20 arī ar visām kļūdām.

Par to, kas šobrīd notiek diskusijās. Es gribu startēt JWOCā, precīzāk, man būtu ļoti vērtīgi startēt. Es esmu par jaunu un par zaļu, un es apzinos, ka nepretendēju uz vietām pirmajā divdesmitniekā, kam, pēc izlases vadītājas teiktā, vajadzētu būt manam mērķim, ja gribu startēt. Mans galvenais mērķis šosezon ir labi startēt EYOCā un es nepametīšu sportu un nesākšu dzert alu (šis priekš diskusiju gudriniekiem) tikai tāpēc, ka mani nepaņems uz Slovākiju. Bet citas meitenes gatavojās šai sezonai ar domu par labiem startiem JWOCā. Taisnība jau ir, ka neviens no treneriem to nav pajautājis katram personīgi - kādi ir viņa mērķi? Var jau būt ļoti piekasīgi un pateikt, ka ne Līga, ne Beāta, ne Rūta nav noskrējušas krosa normatīvu un tāpēc nevar startēt JWOCā, kur šogad apvidus neprasīs būt Latvijas čempionam krosā. Bet neviena cita mums šobrīd nav un bez mums, kas pašlaik esam, kāda cita pasaules čempione no gaisa nenokritīs. Kāpēc neļaut izmantot iespējas? Pati pēc pirmajiem startiem Zviedrijā saprotu, ka ar sacenšanos Latvijas un arī Baltijas līmenī ir daudz par maz. Bet šoreiz no manis gandrīz nekas nav atkarīgs, tad jau redzēs.

Mūsu diena vēl vienkārši nav pienākusi.

 EYOCa sastāvs.