Vienīgais, kas pagaidām nenotiek kā plānots, ir ziemas neatkāpšanās un tā rezultātā radušies blakusprodukti, galvenokārt JWOC nometnes atcelšana. Mans būtībā 5 mēnešu ilgais bāzes periods šoziem ir bijis diezgan apjomīgs gan stundu, gan arī kilometru ziņā:
Gan sporta laboratorijā, gan manis pašas noteiktie uzdevumi ir tikuši izpildīti spēju robežās. Straujais apjoma kritiens starp janvāri un februāri nebija tāds plānots, bet patiesībā ir tikai loģisks, jo daudz enerģijas nācās ziedot arī zinātniski pētnieciskā darba izstrādāšanai, kā dēļ organisms prasīja ilgāku atpūtu nekā es piedāvāju. Beigās iznāca piespiedu kārtā ne tikai ar iesnām, klepu un temperatūru, bet arī ar pēdas apdegumu nosēdēt mierā vēl vienu papildus nedēļu. Martā izturības un spēka treniņi ir tikuši lēnām nomainīti pret intervāliem un kalniem. Ar karti strādāt ir sanācis Ozona nakts treniņos un nometnē Ventspilī, kas sniega dēļ ir bijuši vairāk fiziskās un mazāk tehniskās sagatavotības testēšanai. Cenšos atrast laiku arī autogēnajiem treniņiem un elpošanas vingrinājumiem, guļu labi, ēdu kaut cik veselīgi un prātīgi t.i. vairs tik bieži nepārēdos.
Runājot par plāniem un plānošanu, nesen esmu sapratusi, cik svarīgi tas ir priekš manis. Vēl pagāšgad biju diezgan skeptiska attiecībā uz treniņplāniem un domāju, ka man tādi nav vajadzīgi un ir jāklausās tikai ķermenī, nevis arī trenerī. Šoziem, izlasot gan labvēlīgo zviedru grāmatu "Treniņi", gan regulāri izprašņājot trenerus un vienkārši beidzot domājot loģiski, esmu guvusi primārās zināšanas par to, kas šeit vispār notiek. Agrāk treniņi, sacensības, nometnes plūda diezgan haotiski, un tāpēc neveiksmes novēlu galvenokārt uz laika trūkumu, kaut gan ar to apgājos diezgan izšķērdīgi. Ziemas mēnešos pārāk niespringu par sīkumiem, bet jau kopš februāra beigām gandrīz visi treniņi ir bijuši izplānoti līdz pēdējai sekundei. Nav tā, ka katru dienu arī izdodas paredzēto izpildīt, ķermenis reizēm tāpat saka ko citu, bet man pašai liekas, ka tagad ir iestājies tāds kā līdzsvars starp to, ko es daru un ko domāju. Katram treniņam ir ilgtermiņa mērķis.
Man priekšā ir ļoti gara sezona, kas oktobra beigās noslēgsies ar Eiropas jauniešu čempionātu Portugālē. Svarīgākie starti pirms tam tiek plānoti jūlijā, kas sāksies ar Pasaules junioru čempionātu un beigsies ar O-Ringenu. Esmu pārliecināta par to, ka neviens normatīvs nav par augstu vai par lieku.
Nobeigumā vēlos paust nelielu sašutumu (savā un arī citu meiteņu vārdā) par to, kā LOF diskusijās potenciālās juniores dalībai JWOC 2013 tiek būtībā nosauktas par alkoholiķēm, kurām orientēšanās pie vienas vietas. Es saprotu, ka tas nav nekas personisks un netiek attiecināts uz mani (es tā ceru), bet nu 2011. gada notikumi ir sen aiz muguras un kontingents šeit jau pagājušajā gadā bija pavisam cits. Man žēl tos cilvēkus, kuriem tā sāpe par banketu tik liela, bet tā nav nevienas šī gada juniores vaina. Tas tā, starpcitu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru