Pirmais cēliens

Ne viss pēdējo divu mēnešu laikā ir noticis kā gribējās, bet mani rezultāti runā paši par sevi un pārsvarā ir bijuši atbilstoši apstākļiem. Lieldienu balvas sprints, Rīgas kausu 2. diena, Baltijas čempionāta stafete un Latvijas čempionāta garā distance ir pavasara vienīgie starti, kad orientēšanās tehnikas un fizisko spēju simbioze mani nav pievīlusi. Ziemeļu divdienas, Rīgas čempionāts un Mazā balva manā plānā bija treniņsacensības, bet visi pārējie starti manam pedantiskajam raksturam liekas neizdevušies t. i. simbioze nenostrādāja. Tajā pašā laikā arī šķiet, ka tomēr viss ir ļoti labi, jo esmu kļuvusi stabilāka. Ja vēl pagājušajā gadā nereti mēdzu taisīt 10+ minūšu kļūdas, tad šogad mani griesti vienam punktam ir bijušas 4 minūtes, kas arī ir gadījies tikai divreiz. Svarīgākais starts pavasarī, protams, bija Baltijas čempionāts. Stafetes bronza šķiet vērtīgāka par garās distances zeltu, kur īpaši spožs sniegums mežā neizdevās. Iznāca vairāk savu spēju pārbaude kā sacenšanās. Visgaidītākais un vissliktākais starts šajā pavasarī laikam būs pagājušās sestdienas sprints Alūksnē. Tās bija šausmas no distances pirmajiem metriem, kad domāju, ka esmu diskvalificēta, un beigās kļūdījos kopā uz gandrīz 2 minūtēm. Es vienkārši nevarēju tikt ar sevi galā. Svarīgs notikums noteikti ir bijis junioru meiteņu krosa normatīva iznīcināšana. Neizdevās īsti laba taktikas realizācija un bija iespējams finišēt zem 17 minūšu robežas, taču 17:11 arī skaitās. Par to biju un joprojām esmu ne tik daudz priecīga, kā atvieglota, jo beidzot izcīnīju savu vietu zem saules, un vismaz no manis var atšūties.

 Īsāk sakot - man iet labi.

Rīt izbraucu uz treniņnometni Čehijā, kas pagaidām solās būt slapja. Šobrīd esmu pārliecināta tikai par 2 startiem JWOC, varbūt tuvāko dienu laikā tas mainīsies. Nometnes dēļ pieņēmu lēmumu nestartēt Venlā, lai neriskētu ar saslimšanu un traumām. 

Vakar noslēdzu savu pirmo līgumu un ieguvu lietošanā Suunto Ambit2 S. Izskatās un darbojas lieliski!