2009. gada 26. maijs

9. kārta un mīkstā.

Meridiāns. Tas man vairāk kā treniņš. Eju nevis uz ātrumu, bet uz domāšanu, pareizu virzienu, meklēju piesaistes. Šodien centos skriet pēc iespējas tuvāk līnijai, un sanāca arī. Par to prieks.

Bēēt.

Nebiju īsti iesildījusies, diena arī tādā mazā besī pagāja, tāpēc iemaucot mežā kreisās kājas apakšstilba muskuli ļoti spēcīgi sarāva. Pirmos 3 punkus nokliboju jeb vaidēdama lēcu uz vienas kājas + mēģināju izdomāt labāko ceļu. Biju šokā par to. Tā jau ar kājām ir pa**ļā, bet katru reizi es dabūju arvien jaunas, sāpēs izraisošas traumas. BESĪ. Esmu nelielā izmisumā, bet cerība mirst pēdējā. Līdz nedēļas nogalei un manam mērķim ir vēl veselas 3 dienas jeb 72 stundas. Tā kā vesela mūžība. Jā!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru