Pirmoreiz šajā 2010. gadā es ar karti devos mežā paārdīties. Es neveicu savas grupas distanci tāpēc laiku neuzrādīju, bet mazliet paskrēju pa taciņām un centos atcerēties kas ir orientēšanās. Btw pēdējo reizi ar karti normāli skrēju oktobrī. Un, protams, esmu pazaudējusi gandrīz visu. Fiziskā sagatavotība ir galīgi garām, es pat īsti neskrēju, bet piekusu tāpat. Man vairs nav mēroga/attāluma izjūta. Trenere to sasaistīja kopā ar to, ka ātrums ir pavisam savādāks, bet jebkurā gadījumā - es kartē visu laiku vai nu biju smagi priekšā vai atpaliku no tā, kur biju mežā. Nespēju koncentrēties, manu uzmanību spēja novērst jebkas. Es pat gandrīz apmaldījos. Īstenībā, jā, galīgi garām un nenoliegšu, ka man ir bail. Tagad mazliet sāp kāja.
Nākamotrdien Straupē domāju veikt visu S16 distanci.
Nenokar degunu!
AtbildētDzēstNeko neesi pazaudējusi!
Kad viss būs ar kājām kārtībā, varēsi atkal normāli joņot. ;)
Un Aijai taisnība.
Kā arī fizisko uzkačās atkal.
Viss būs tiešām ok, vienīgi esi optimistiska! ;)
opā. apsveicu ar atgriešanos :)
AtbildētDzēstdon`t worry wiss būs čiki...Tev aizies un tad jau atkal varēsi visus pārsteigt ar saviem rezultātiem :):D
pamati jau ir, un par fizisko nesatraucies, bet nu iesākumā tas traucēs jo galviņa skries kājām pa priekšu! ;)
AtbildētDzēst