iespaidos

Sen te neko nav sanācis iemest, bet esmu šobrīd tik saviļņota, ka nevarēju atturēties. Otrdien meridiānā mazliet paskrēju, bet vakar man visu dienu sāpēja ceļgals, bet es nespēju saprast, vai tie pārsimts metri varēja tā nākt par ļaunu? Tajā pašā drausmīgajā mežā, kur 2008. gadā norisinājās Purva Bridēja stafetes, apmaldījās viena mūsu meitene. Paldies dievam, viņa aizgāja aptuveni 1km prom no distances un iznāca Nītaurē, kur tika laipni uzņemta kādā mājā un varēja sazvanīt savu mammu. Mēs visi nenormāli uztraucāmies un viņai bija ļoti slikti, zems cukura līmenis vai kā to sauc, bet paldies dievam viss beidzās labi. Man pirmo reizi tā gadījās.
Šovakar skrūvēju augšā pieteikumu tiem Latvijas izcilniekiem. Rokos pa internetu un meklēju gadu vecus notikumus. Mēģinu atrast kaut ko par pasaules skolēnu čempionātu un uzdūros vienas meitenes blogam, kur viņa raksta kā skrējusi un tur ir arī MANS VĀRDS un viņa raksta cik daudz no manis atpalikusi, cik nu es no viņas spāņu vai portugāļu valodas spēju saprast. Kādā citā angļu kluba lapā uzdūros rakstam par WSCO, kur pirmajā bilde es mahājos priekšplānā. Patīkamas emocijas izraisa, esmu pacilātā garastāvoklī, bet tagad turpināšu iesākto, savādāk sapnis paliks neizsapņots.