XXII Suunto Games

Mans rudens, ar rozā vakara debesīm, sākās uz Vidzemes šosejas

un turpinājās Igaunijā, kur ir vislabākie ceļi no manis uz austrumiem.

Mēs

dzīvojām pāris kilometrus no Vōru pie Sarmītes, tajā virtuvē visu laiku kaut kas notika!

Un vēl abas bioloģes mani aplipināja ar tējas slimību!

-

Laikam jau, skriešana palika mazliet otrajā plānā, nu vismaz man. Rezultāts tā īsti neinteresēja, laikam jau tāpēc noskrēju bez kļūdām (es nerunāju par te-skriešu-apkārt variantiem) abas dienas un otrajā dienā iedzīšanā startēju pirmā no grupas (respektīvi pirmajā dienā ar vidējo ātrumu 10min/km uzrādīju labāko laiku), bet aiz manis 3 sekundes >igauņu Līga>. Netaisījos nekur īpaši steigties, bet, izvēloties šis-ir-uzvarošais-variants, mierīgā vientulībā ieskrēju finišā ātrāk. Joprojām trinos par plāksnītes kompasu, nu neko, varbūt kādreiz joka pēc izmantošu.

Un par labāko ziņu pirmajā rudens nedēļā tiek atzīta:

Es esmu izlasē uz BJC!