Tagad liekas muļķīgi, ka marta beigās šaubījos par Lat-Swe treniņnometnes apmeklēšanu. Specifisko Ventspils apkārtnes reljefu gaidīju īpaši, kā arī izbaudīju pavisam īpaši - peldēšanas sezona atklāta (nē, ne Baltijas jūrā, bet Jaunupes purvā gan). Vēl arī īpaši gaidīju 2008. gada EOC vidējās distances fināla pārskrējienu, taču šoreiz atkal lieliski nostrādāja mans diezgan tipiskais un praksē vairākkārt pārbaudītais nepareizās kartes ņemšanas reflekss, jo pusdistancē, jau atklājusi sezonu purvā un sasalusi ragā, atklāju, ka skrienu vīru elites distanci... Neņemot vērā patiešām pārdomātos un vērtīgos treniņus, labākais, kas ar mani šajās dienas notika, bija iepazīšanās ar zviedru fizioterapeitu. Viņš ir burvis! Lai gan vēl šodien jūtos nogurusi un nesaradusi ar jaunajiem procesiem organismā, no viņa iemācījos vērtīgas lietas.
Centos būt dusmīga.
Tā tas izskatījās pie zviedriem.
Ventspils lokatorā.
Un zem tā.
Es biju viena izredzētā, kuras ķivere neturējās ciet un krita nost, un nemaz mani nesargāja no galvas atsišanas.
Kurzemes pavasara pirmās dienas rīts, kā jau to paredzēju iepriekš, atnāca kopā ar nogurumu. Zināju, ka nevienu no abām dienām neskriešu maksimāli, bet ātrums jau Skrundas diezgan vieglajā reljefā laikam nebija noteicošais, jo abas dienas pieļāvu nepiedodamas kļūdas, un varu pat teikt, ka noskrēju slikti, lai gan rezultātos varbūt izskatās savādāk un neviens tāpat netic manis teiktajam. Vienīgi sprintam varu dot visas piecas zvaigznes! Varbūt tas dēļ tā, ka nebiju skrējusi kopš S14 grupas, bet šā vai tā esmu pārsteigta par patiku pret tik īsu distanci.
Es tikai izskatos laimīga.
Bet mazliet jau biju arī.
Tā tava bilde lokatorā ir vienkārši..:DDDD
AtbildētDzēst