Ziemeļu Divdienas

Beigu beigās izrādās, ka diezgan naivi sestdien no rīta cerēju uz spraigu cīņu savā grupā. Protams, cīņa bija un trešā vieta karājās gaisā līdz pat grupas pēdējās startējušās meitenes finišam, kas dažām lika mazliet pārdomāt ja ne gluži dzīvi, tad pēdējo divu dienu notikumus noteikti. Protams, es jau nesūdzos par pirmajiem 100 punktiem kausā un pārliecinošais pārsvars ir graujoši negaidīti fascinējošs, bet man tomēr bija mazliet, laikam jau jāsaka, garlaicīgi. Es nevis tikai gribēju, bet arī pārliecināti gaidīju blīvus rezultātus un aizraujošas cīņas par visām godalgotajām vietām. Mans lielākais + laikam ir karte, kurā tika aizvadīti visi pēdējie treniņi, un, izvērtējot pagājušā gada kļūdas, lieliski redzu progresu savā "klupšanas akmenī"(neatklāšu, kāds tas ir, ja nu kāds to izdomā kādreiz ļaunprātīgi izmantot). Garā distance bija lielisks pārbaudījums ātrumam, savukārt vidējā distance lika krietni pasvīst uz kartes lasīšanu, kas man misējās pietiekami bieži, lai uz 13KP ļautu jūtām un vārdiem vaļu. Laikam jau nav ko sūdzēties, citiem šo izmisuma mirkļu bija daudz vairāk un lielāki, atliek vien priecāties par Artu, kura savu mīļāko skaitli šoreiz izdalīja ar divi.

Ļoti muļķīga bilde no vakardienas finiša, bet nav ko slēpt patiesību - tā es tur izskatījos.

Un tā tas izskatījās pašās beigās:

1 103 Grosberga Sandra 44:05 1 31:40 1 1:15:4

2 256 Rooni Triinu 52:55 2 32:57 3 1:25:52

3 11 Gurtiņa Anete 54:40 4 32:00 2 1:26:40