Rīgas Kausi

Aizvadītā nedēļa pagāja atpūšoties, sildot muskuļus un karojot ar pienskābēm, kā arī ēdot daudz šokolādes un noguļot mazliet vairāk kā divas dienas. Es jau jutu, ka Rīgas Kausi nebūs mans pasākums. Sestdien muskuļi bija vēl pārāk atslābuši un koncentrēties arī neizdevās pietiekami, bet visu vēl netveramāku padarīja man piešķirtā GPS ierīce. Jūtot, ka no skriešanas nekas prātīgs nesanāks, mēģināju maksimāli labi orientēties, bet arī no tā nekas prātīgs nesanāca. Otrajā dienā pirms starta jutos vēl sliktāk, no GPS ierīces atteicos. Visu distanci mani vajāja kļūdas, lēnums un pašas dziļākās vietas purvos. Apvidus bija lielisks, es gan iekāpusi kaut kādā neformā un nejēgā. Vienīgi nevaru saprast, cik slikti tad ir ar daudzām citām meitenēm...?

Vispār man iet traki. Nezinu, tā ir kaut kāda mēness fāze vai melnais caurums, vai mandragoras kliedziens, vai kāda cita parādība? Šodiena vienkārši pazemo daudzas citas sliktākās dienas. Meridiāns Straupē bija labs, tikai žēl, ka distance pat lēnā tempā nebija garāka par stundu. Ceturtdien lidoju uz Zviedriju - laba kompānija, Zviedrija pati par sevi, polārmaize, zviedru garšīgais margarīns, Jankas vienmēr "kārtīgā" māja, Marabou šokolāde, veselīga 100 meiteņu konkurence Silva līgas sacensībās, ceļi bez bedrēm, pirmā 10mila... Atdzimšu kā fēnikss no pelniem!