2012. gada 13. aprīlis

Treniņi

Atskats uz ziemā paveikto sākas ar septembri un pārtrenēšanos pirms Baltijas Junioru kausa, kas beidzās ar traumu un tās ārstēšanu līdz decembra beigām. Oktobrī, novembrī un decembrī (atskaitot Latvijas čempionātu maratonā) kopā aizvadīju nevienu treniņu, ko par tādu varētu nosaukt. Pārsvarā nodarbojos ar dažādu ārstu apmeklēšanu. Tagad liekas, ka tas viss bija diezgan lieki un varēju šo periodu saīsināt, bet vismaz pieredze ar šādām lietām man ir uzkrājusies jau diezgan paliela. Janvārī sāku kustēties ar tehnikas treniņiem zālē, spēka vingrošanām, svaru zāli. Biju domājusi šoziem neslēpot vispār, bet nevarēju atturēties, tāpēc janvāra beigās sāku slēpot un reizē arī skriet ārā. Februāris pagāja pārsvarā slēpojot un skrienot lēnos un garos gabalus. Februāra beigās gandrīz saslimu, bet, tā kā es ļoti profesionāli protu tikt vaļā no iesnām, tad šī mazā krīze iestājās tikai uz divām dienām, pēc kurām arī noskrēju pirmo treniņu kartē. Marta sākumā īpaši netrakoju, lai būtu pilnībā gatava nometnei Slovākijā. Tur arī aizvadīju pirmos ātruma treniņus, intervālus sāku skriet tikai marta beigās, pēc kā nāca nometne Zviedrijā ar ļoti skarbiem laikapstākļiem un orientēšanos, kas gandrīz atkal noveda pie saslimšanas. Jūtos daudz stiprāka kalnos, varu smuki atstrādāt, spēks ir visai distancei (gan garajai, gan vidējai). Vienīgi ātrums ir mazliet zudis, bet par to treneris mani jau brīdināja un ar to es samierinājos, Lieldienu balvā varēja labi just. No otras puses, mans organisms šajā pavasarī izteikti protestē pret ļoti ātriem skrējieniem, jo neesmu ilgi dzērusi magniju un pie Velgas arī sen nav būts...
Pēc otrdienas Meridiāna saprotu, ka šosezon derētu daudz nopietnāk piestrādāt pie orientēšanās tehnikas. Zemāk redzama viena no četrām trešdienas treniņa distancēm:


Šādu virzienu treniņu, kad kartes nav vispār, skrēju pirmo reizi. Pirmajā aplī bija grūti apvienot kartes mērogu ar dabā noskrieto attālumu, bet šo (attēlā) apli veicu gandrīz bez aizķeršanās.


Lai slavēta Smiltene! "Piena Spēks" ir ar mani gandrīz katru dienu (gandrīz, jo Cēsīs to izpērk gaismas ātrumā).

4 komentāri:

  1. Slavēta gan, ja, kas tā ir mana recepte :D

    AtbildētDzēst
  2. Kā tu ļoti profesionāli proti tikt vaļā no iesnām?

    AtbildētDzēst
  3. Vispirms jau jāizdzer kādi 5l tējas. Tad visu laiku jāšņauc deguns, bet ik pēc stundas jāiesmērē degunā medus vai tā saucamā zvaigznīte. No rīta un vakarā iešņauc siltu ūdeni degunā. Bet mana mīļākā metode ir pārgriezt sīpolu uz pusēm, ar nazi sakasīt tā, lai rodas sula un to šņaukt vai ostīt, kā nu sanāk, efekts labs. Galvenais nebāzt ķiplokus degunā! Pēc divām dienām parasti jūtos ļoti labi!

    AtbildētDzēst